Šāda atbilde nāk laikā, kad mediķi pieprasa palielināt atalgojumu un tam būtu nepieciešami miljoni eiro. Tomēr pārsteidzoša ir veselības ministres Andas Čakšas atbilde: kamēr papildu finansējums veselības nozarei nav novirzīts, Veselības ministrija meklē citus risinājumus medicīnas personāla atalgojuma palielināšanai, tostarp meklējot resursus nozares iekšienē.

Situācija ar veselības nozares finansējumu ir kritiska - lai arī finansējums absolūtos skaitļos veselības aprūpei 2017. gadā ir par 50 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gadā, tas neļauj atrisināt problēmas. Papildus piešķirtais finansējums novirzīts rindu mazināšanai, medikamentu apmaksai C hepatīta pacientiem un onkoloģisko pacientu ārstēšanai. Šogad veselības budžeta finansējums pieaudzis arī attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) - 3,34 procenti, taču tas, visticamāk, noticis, pateicoties Eiropas Komisijas dotajai atkāpei no budžeta deficīta un atļaujai izlietot 35 miljonus uz budžeta deficīta rēķina. Nākamā gada prognozes ir bēdīgākas, jo veselības aprūpes finansējums attiecībā pret IKP paredzēts zemāks, tas ir, 2,91 procents nākamgad un 2,74 procenti 2019. gadā. Vairāku slimnīcu dzemdību nodaļu mediķi pieprasījuši palielināt atalgojumu un atcelt mediķus pazemojošo pagarinātā normālā darba samaksu, kas ļauj nemaksāt par virsstundām.

Latvijas Ārstu biedrība vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nekavējoties risināt dramatisko situāciju dzemdību palīdzībā un kopumā medicīnā. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš pastāstīja, ka algu divkāršošana dzemdību palīdzībā strādājošajiem ārstiem un vecmātēm realitātē maksātu aptuveni 4,5 miljonus eiro gadā. Pašlaik Latvijā dzemdību nodaļa par fizioloģiskām dzemdībām saņem 346 eiro, kad reālā dzemdību pašizmaksa ar infrastruktūru, medikamentiem, speciālistu atalgojumu un citiem izdevumiem ir 465 eiro. Tāda pati neatbilstība ir samaksā par sarežģītāku dzemdību pieņemšanu. «Šā iemesla dēļ visās Latvijas slimnīcās dzemdību palīdzība tiek dotēta no citām slimnīcas funkcijām, bet Rīgas Dzemdību namā nevienu citu slimību neārstē, citu pacientu nav, tādēļ katras dzemdības nes reālus zaudējumus,» saka M. Pļaviņš. Viņš arī norāda uz vēl vienu nozīmīgu problēmu - speciālistu trūkumu: «Nereti dežūrā strādā viens sertificēts ārsts ar diviem rezidentiem. Ja sertificētais ārsts ar vienu rezidentu dodas uz operāciju, visas desmit dzemdību zāles piesedz viens rezidents.»

Neraugoties uz šo smago situāciju, Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar atzina, ka papildu naudas nav un akūtās problēmas veselības aprūpē ir jārisina, pārdalot naudu nozares ietvaros. Uz jautājumu, kā risināt aktuālās problēmas veselības aprūpē, kad mediķi prasa algu pielikumu, premjers atrunājās, ka problēmu risinājumi pašlaik esot iespējami vien resora ietvaros, kādam atņemot un kādam iedodot.

Veselības ministrijā Neatkarīgajai saka: lai arī šogad izdevās panākt finansējuma palielinājumu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, personāla atalgojuma jautājums nozarē ir sasniedzis kritisko robežu, un pašlaik tiek meklēti iespējamie situācijas risinājumi. Finanšu ministrija ir izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai: sociālās apdrošināšanas iemaksās iezīmēt vienu procentu, budžetā papildus dodot 167 miljonus eiro; palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana; palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildus 80 miljonus eiro.

Šogad papildus nav!