Premjers norādīja, ka pašlaik turpinās diskusijas par nepieciešamajām reformām veselības aprūpē, un Veselības un Finanšu ministrijas arī strādā pie optimālā nozares finansēšanas modeļa, kurš jāatrod līdz aprīlim.

“Līdz aprīli jāatrod optimāls modelis, jo nauda no gaisa nekritīs,” sacīja premjers.

Premjers uzsvēra, ka finansējums veselības aprūpes nozarei būs jāpalielina, bet jābūt skaidrībai, kurš ko dara un kādā kvalitātē.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem.

Veselības ministrijas pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. (Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro). Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija, lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Otrais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs – iedzīvotājs var izvēlēties valsts vai privātā apdrošinātāja piedāvātu pakalpojumu (tā saucamais Nīderlandes modelis). Šajā variantā apdrošinātai personai bez esošā nodokļu sloga būtu jāveic papildu maksājumi izvēlētajam apdrošinātājam (sākot no 25 eiro mēnesī). Konkrētajā modelī pakalpojumu grozs iedzīvotājiem būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polisē esošā piedāvājuma. Esošajā piedāvājumā modeļa ieviešana nozīmētu finansiālā sloga palielināšanu darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no apdrošinātāja un polises, šis modelis negarantētu vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, rezultātā palielinot finansiālo neaizsargātību nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

Arī trešajā modelī ir paredzēts sadalīt veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Daļu no pakalpojumu groza segtu valsts no kopējiem nodokļiem, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, tāpat tiktu ieviests arī papildus maksājums, kas ļautu saņemt papildu veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām. Arī šī modeļa ieviešana nozīmētu papildus finansiālo slogu iedzīvotajiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojums tiktu saņemts atbilstoši veiktajām iemaksām, kas negarantē vienlīdz pieejamu veselības aprūpi visiem. Tajā pašā laikā valsts veiktu apdrošināšanas maksājumus par noteiktām sabiedrības grupām, kas neveiktu papildus maksājumu, piemēram, pensionāriem, bērniem, invalīdiem u.c.