30. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Liāna, Lilija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Liepājas metalurga sāga: Repše neuzskata valsti par zaudētāju
Liepājas metalurga sāga: Repše neuzskata valsti par zaudētāju
Autors: Apollo.lv / 30. jūlijs 2013, 16:20
Nauda, ko Valsts kase (VK) aprīlī un arī šomēnes samaksājusi «Liepājas metalurga» (LM) vietā Itālijas bankai «UniCredit S.p.A.», nekādā gadījumā nav zaudēta, sarunā ar portālu «Apollo» sacīja bijušais finanšu ministrs Einars Repše, kura vārds pēdējās nedēļas laikā vairākkārt izskanējis saistībā ar galvojuma piešķiršanu uzņēmumam 2010.gadā.


Jāatgādina, ka VK šomēnes Itālijas bankai «UniCredit S.p.A.» - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī VK veica «Liepājas metalurga» valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Repše skaidroja, ka būtībā ar šīs naudas atmaksu ir pārfinansēts LM kredīts un, ja pirms tam uzņēmums bija parādā Itālijas bankai, tad tagad tas parādā Latvijas valstij.

Viņaprāt, šobrīd svarīgākais ir savest uzņēmumu kārtībā, nodrošināt, lai tas turpina darbu un pēc tam pārdot to ar uzviju. Viņš pauda cerību, ka valdībai izdosies tikt galā ar šo uzdevumu.

Viņš sacīja, ka arī uzņēmuma bankrots nav nekas nāvējošs, jo tādā gadījumā pašreizējie īpašnieki pilnībā zaudētu uzņēmumu, tiktu mainīta uzņēmuma vadība, tas nonāktu investoru vai valsts rokās, tiktu savests kārtībā un pārdots ar lielu peļņu. Pēc Repšes domām, valsti šajā situācijā nevar uzskatīt par zaudētāju, jo uzņēmuma bankrota gadījumā valsts uzņēmumu iegūtu par modernizācijas cenu - naudu, ko valsts uzņēmuma vietā samaksājusi Itālijas bankai, un tas esot ļoti lēti. Viņš arīdzan pauda pārliecību, ka metalurģijas nozare atkopsies.

Repše norādīja uz pozitīvu faktoru LM grūtību kontekstā, proti, šobrīd notiekošais uzņēmumā ir «ārstējamas lietas», jo uzņēmums nonāca grūtībās acīmredzami neveiksmīgas vadības dēļ, nevis kādu nopietnu ekonomisku faktoru ietekmē.

Repše, skaidrojot dažu gadu senā pagātnē pieņemto lēmumu sniegt uzņēmumam galvojumu, norādīja: «Šī garantija neparādījās manā dienas kārtībā tāpat vien, par to lēma augstākais lēmējs - Saeima, kas ar budžeta likumu paredzēja šādu galvojumu izsniegt.»

Viņš norādīja, ka par to lēma Latvijas parlaments un būtu bijis jābūt nopietniem argumentiem, lai Finanšu ministrija nepildītu likumu un pēc VK atzinuma saņemšanas atteiktos galvojumu sniegt.

Repše noraida uzvirmojušās runas, ka VK toreiz sniedza negatīvu atzinumu, taču Finanšu ministrija, neņemot to vērā, vienalga izsniedza galvojumu. Viņš norādīja, ka bijis tieši pretēji - VK atzinums bija pozitīvs, taču tajā, kā jebkurā atzinumā, bija iekļauti iespējamie riski saistībā ar metalurģijas nozares recesiju, un risku analīze bija nepieciešama, lai izvērtētu ķīlas. Tāpat atzinumā bijis teikts, ka ķīlas nosedz visus riskus.

Viņš norādīja, ka bijis pat pārsteigts par tik pozitīvu atzinumu, tāpēc pats personīgi zvanīja VK pārvaldniekam Kasparam Āboliņam, kurš esot apstiprinājis, ka VK iesaka izsniegt valsts galvojumu.

Vaicāts, ko, izsniedzot galvojumu, tomēr varēja darīt citādāk, bijušais finanšu ministrs sacīja - nopietnāk izvērtēt cilvēcisko faktoru uzņēmumā, taču toreiz nekādi signāli neliecināja par konfliktiem uzņēmumu akcionāru starpā.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka uzņēmums gadiem ir strādājis, nodokļos valstij maksājis miljonus, nodrošinājis darbu lielam cilvēku skaitam un arī turpmāk tas var dot ienākumus, atmaksāt parādu valstij un turpināt ražot, jo ražojoši uzņēmumi valstij ir nepieciešami.

Vaicāts, kāda mācība ir gūta, sniedzot valsts galvojumus nākotnē, viņš norādīja, ka valstij arī turpmāk ļoti rūpīgi jāvērtē, kam izsniegt galvojumus, tomēr pēc šī gadījuma nebūtu pareizi aiziet otrā galējībā un nesniegt galvojumus vispār, jo galvojuma izsniegšana ir veids, kā, neieguldot naudu, ir iespējams veicināt uzņēmumu konkurētspēju, attīstību un izaugsmi.

Jau vēstīts, ka Liepājas tiesa pagarinājusi finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu līdz 26.augustam.

Piektdien uzņēmums vērsās Liepājas tiesā ar iesniegumu, kurā lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu. LM skaidro, ka pagarinājums nepieciešams, lai pilnveidotu iepriekš izstrādāto plāna projektu un maksimāli ņemtu vērā kreditoru intereses.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Einars Repše, Liepājas metalurgs, Unicredit, Valsts kase

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats