Latvijā pēdējos gados ir paveikts ļoti daudz, ekonomikas izaugsme ir atjaunojusies un jau divus ceturkšņus pēc kārtas ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, tomēr, neraugoties uz šiem sasniegumiem, pastāv arī liels risks savas iespējas palaist garām un sabojāt, jaunākajā makroekonomikas apskatā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) eksperti.
Paralēli Latvijas paveiktajam fiskālas situācijas stabilizēšanai, ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai un eksporta pieaugumam, kā arī iekšējā patēriņa atjaunotnei, fonā notiek ļoti bīstami procesi, norāda eksperti. Lai gan emigrācija strauji bremzējas, tā nav vēl apturēta. Tas nav viegli izdarāms, taču šādam mērķim ir jābūt. Latvija turpina zaudēt potenciālu zemas dzimstības dēļ. Augstākajā izglītībā neveikto reformu dēļ jaunieši turpina tērēt laiku darba tirgū maz pieprasītu kvalifikāciju iegūšanai, raksta
DB.LV.
«Jautājums ir par to, kuri procesi – labvēlīgie vai nelabvēlīgie – pirmie sasniegs kritisko masu. Tās ir sacensības ar laiku. Kopš 1995. gada Latvija ir bijusi starp 10% straujāk augošo ekonomiku pasaulē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Ir paveikts ļoti daudz, bet tas nav pietiekami, lai nodrošinātu ilgtspēju. Īslaicīga veiksme nenodrošina ilglaicīgus panākumus, ja iesāktais netiek turpināts,» norāda apskata autori.
Tādēļ LKA iesaka valdībai nepalaist garām īsto mirkli un nodrošināt sasniegtās stabilitātes un izaugsmes ilgtspēju, turpinot nopietnas reformas, gudrāk tērējot valsts budžetā pieejamos līdzekļus, kā arī adekvāti risināt strukturālā bezdarba un darbaspēka trūkuma problēmu. «Reformas ir vieglāk īstenot, kad ekonomika aug un investoru viedoklis ir labvēlīgs. Tas ir tagad. Latvijas veiksmes stāstam apbružājoties, labu turpinājumu izveidot būs jau grūtāk,» norāda LKA.
Nodokļu politikas jomā būtu nepieciešama straujāka un apjomīgāka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, nepieciešamības gadījumā daļu nodokļu sloga novirzot uz nekustamā īpašuma nodokli mājoklim.
Savukārt topošais Nacionālās attīstības plāns nedrīkst pārvērsties par vēlmju sarakstu un ir jāsaprot, ka plānošana, pirmkārt, nav izšķiršanās par to, ko «mēs darīsim, bet gan par to, ko nedarīsim.» Skaidrākā, skaudrākā un vienlaikus neizbēgamākā izvēle būs par to, kuru reģionu vai apdzīvotu vietu attīstību atbalstīt, kuru nē, uzsver LKA pārstāvji.
Analizējot Latvijas makroekonomisko attīstību, LKA analītiķi norāda, ka lielākais Latvijas ekonomikas risks tuvākajā nākotnē ir eirozonas krīze. Turpinoties muļļāšanās scenārijam ES, arī Latvijas izaugsme piebremzēsies, tādēļ jaunākās LKA prognozes nākamajam gadam paredz IKP izaugsmes tempu piebremzēšanos līdz 3,1% (šogad – 4%).
«Ir jātiek vaļā no sajūtas, ka Latvija ir neveiksmīga ekonomika, taču nevajadzētu arī lolot ilūzijas par to, kādi izaicinājumi ekonomisko un sociālo procesu mijiedarbības rezultātā valstij būs jāpārvar,» uzskata LKA.
Rādīt reklāmu
