06. jūlijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anrijs, Arkādijs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Laimi Latvijā noteiks ar likumu
Laimi Latvijā noteiks ar likumu
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 29. jūnijs 2020, 11:12
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.

Tas ir pilnīgi droši, ka par plānu 2. jūlijā nobalsos vairākums vai pat visi Saeimas deputāti, kas vien tiks pie balsošanas attālinātā režīmā. Pilnīgā vienprātībā klātienē 2012. gada 20. decembrī Saeima pieņēma NAP2020, kas pēc tehnisku informāciju saturoša ievada sākas ar vārdiem “Latvijas valsts ir dibināta latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību īstenošanai. Latvija ir atvērta un draudzīga visu tautību iedzīvotājiem, kas pieņem Latvijas pastāvēšanas jēgu - latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē. Latvija 2020. gadā būs latviska un pašapzinīga, droša un iedzīvotājiem draudzīga, zaļa un sakopta, pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo čakli, izglītoti, radoši, veseli un laimīgi cilvēki. Kopīgiem spēkiem mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, šo mērķi varam padarīt par īstenību. Mēs, Latvijas iedzīvotāji, jau daudzkārt esam pierādījuši gan sev, gan citiem, ka varam paveikt pat šķietami neiespējamo, kad vienojamies kopīgiem mērķiem. Mums ir un būs, par ko lepoties!” utt. vairāk nekā 100 lappušu garumā. NAP2027 nedod ne mazāko mājienu, ka jel kas no 2020. gadam nolemtā nebūtu sasniegts, par ko būtu jādomā, kāpēc tā noticis un kas jādara savādāk, lai NAP 2027 tiktu izpildīts vismaz savās būtiskākajās sadaļās, caurmērā vai kopumā. NAP2027 ir sacerēts tā, it kā 2020. gada realitāte atbilstu katram NAP2020 ierakstītajam vārdam un ciparam. Uz tik brīnišķīga “pamata ir pienācis laiks visaptverošām pārmaiņām, lai nodrošinātu stingru attīstības kursu mūsdienu dinamiskajā pasaulē. Tas iezīmē savstarpēji nesaraujami saistītas pārmaiņas tehnoloģijās, valsts pārvaldē, sabiedrības organizācijā dažādās nozarēs un valsts attiecībās ar iedzīvotājiem. Centrā izvirzot cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbību, tās ir pārmaiņas arī katram Latvijas cilvēkam un organizācijai,” vēsta viens no pirmajiem teikumiem NAP2027.


RAKSTA, RAKSTA UN PAZĪMĒ. Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. no Nacionālā attīstība plāna 2014.-2020. atšķiras ar vienkāršojumiem. Jaunie solījumi labklājības, laimes, saliedētības un citu labumu sasniegšanai doti pārsvarā bez skaitliskām vērtībām un bez mēģinājuma grafiski attēlot ceļu uz nākotnes labumiem


Saeimas atvaļinājums nav šķērslis, lai deputāti piešķirtu it kā likuma spēku vārdu virknēm bez gala, malas un satura. Vienkāršākais iemesls šādai centībai ir NAP kā priekšnoteikums, lai Latvija saņemtu naudu katrā nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā. Latvija Saeimas deputātu personās nevar atļauties pārrāvumu šis naudas saņemšanā, jo tas draudētu ar pārrāvumiem algu izmaksā pat deputātiem. Tieša nozīmē naudas Saeimas deputātu algām Valsts kasē, protams, pietiktu jebkurā gadījumā, taču ES finansējuma iztrūkums apdraudētu mieru, bez kura ar algu izmaksām var gadīties visādi: var tikt traucēta naudas nogāde bankomātos vai bankomātu darbība, ja tiem tiek pārtraukta elektroapgāde, vai kāds ķieģelis nejauši ielido pa Finanšu ministrijas ēkā novietotās Valsts kases logu un trāpa datoram, kas uztur naudas plūsmu uz Saeimu; vai ķieģelis pašā Saeimā trāpa datoram, kas rēķina katram deputātam pienākošos algas, piemaksu, kompensāciju, pabalstu un citu valsts maksājumu summas. Lai cik tālas būtu šādas ainas no tā, kas notiek 2020. gada vasarā Rīgas centrā, tik un tā vēl tālāki no reālās dzīves NAP2020 un NAP2027 teksti.

NAP un īstenības attiecību ilustrācijai pietiek ar diviem piemēriem, kas vienlaicīgi parāda arī to, ar ko jaunais NAP atšķiras no sava priekšteča.

Pirmais piemērs - dzimstība Latvijā. NAP2020 bija ne tikai tādas vārdu virknes, ka vismaz 2020. gadā “Latvijā ir nodrošināta bērniem izteikti draudzīga vide. Radīt bērnus Latvijā -tagad tas nozīmē ļaut tiem dzīvot veselīgā un drošā vidē. Pārliecība par savu un valsts nākotni Latvijā ir veicinājusi dzimstību, ļaujot valstij uzlabot bēdīgo demogrāfisko situāciju un nodrošināt tautas ataudzi.” Šiem vārdiem seko skaitlis, ka 2020. gadā Latvijā jāpiedzimst 28 tūkstošiem bērnu. Tālāk gan seko pieļāvums, ka cilvēki var pienācīgi nenovērtēt valsts 2020. sasniegumus un radīt tikai 24 tūkstošus bērnu. 2020. gads, protams, nav beidzies, bet NAP2020 aplamības līmeni novērtēt ir pilnīgi iespējams. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 18,6 tūkstoši jaundzimušo un šā gada pirmajos piecos mēnešos viņu ir mazāk, nekā bija 2019. gada pirmajos piecos mēnešos. Ja jaundzimušo skaitu varēs noapaļot uz 18 tūkstošiem, tad tas būs mērens dzimstība krituma turpinājums. Kļūda, tātad, par 6 tūkstošiem jeb 1/4 daļu attiecībā pret zemāko rādītāju, līdz kuram no politiķu pieprasītā augstākā rādītāja atkāpās NAP sacerēšanai izveidotais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Tā vārdiskā daiļrade attiecībā uz 2027. gadu tāda, ka tad jau “latviešu tautas ataudzi nodrošina dzimstību un bērnu labklājību veicinoša politika, kas vecākiem sniedz pozitīvu pieredzi, aprūpējot pirmo bērnu, sekmē otrā bērna ienākšanu ģimenē un īpaši atbalsta daudzbērnu ģimeņu veidošanos”. Labi - kāds būs šīs “veicinošās politikas” rezultāts? Atbilde uz to it kā sniegta, bet bez norādes uz jaundzimušo skaitu. Tā vietā paredzēts summārā dzimstības koeficienta pieaugums no 1,61 līdz 1,77 plānošanas perioda beigās. Pēc definīcijas šis koeficients ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.

Tādējādi 2027. gada beigās saskaitāms rezultāts aizvietots ar pieļāvumu ceļā aprēķināmu un tādējādi ērti manipulējamu rezultātu,
piemēram, piemeklējot ieskaitīšanai Latvijā dzīvojošo sieviešu kopumā sievietes ar bērniem un atrodot iemeslus neieskaitīt sievietes bez bērniem.

Otrais piemērs - kravu apgrozījums Latvijas ostās. NAP2020 prasa šogad pārkraut 116 miljonus tonnu, kurām pērnais gads ar 62,4 miljoniem tonnu atbildis apmēram uz pusi, bet šis gads virzās uz apmēram 30 miljoniem tonnu. Kā redzams, kļūda vēl lielāka nekā iepriekš, kas licis PKC vēl jo konsekventāk attīrīt NAP2027 no datiem par kravu apkalpošanu kā vienu no Latvijas tautsaimniecība nozarēm. NAP2027 vairs nav ne tikai skaitlisku rādītāju, bet pat vārdu, ka tāda nozare vispār Latvijā vēl eksistē un kas ar to varētu notikt līdz 2027. gadam. Ja NAP2020 vārda sakne “tranzīt” visās vārdšķirās un locījumos atrodama septiņas reizes, tad NAP2027 tas lietots tikai vienu reizi. Vārda “osta” lietojums sarucis no četrām reizēm tagadējā plānā līdz vienai reizei NAP2027 saliktenī “lidosta”, kuram blakus atrasta vienīgā vieta, kur pieminēt tranzītu.

Lidostas un tranzīta piesaukšana notiek tādā apakšsadaļā sadaļai “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi”, pēc kuras neseko vispār nekādi indikatori. Cik nu skaitļos izteikti indikatori vispār tiek lietoti, tik tie koncentrēti tādās sadaļās kā “Saliedētība”, kurā paredzēto pasākumu rezultātā “lepnums par piederību Latvijai” pieaugšot no tagadējiem 88,9% līdz pat 95%.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats