06. jūlijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anrijs, Arkādijs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Bezdarbā pabijis katrs desmitais
Bezdarbā pabijis katrs desmitais
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 27. maijs 2020, 12:01
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, Latvijā pirms ārkārtējās situācijas noteikšanas 615,6 tūkstoši fizisku personu ar pilnām un nepilnām slodzēm aizpildījušas 904,2 tūkstošus darba vietu. Tālāk sākās krīzes statistika. Valsts izdevumu dienesta funkciju saņēmušais Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz pagājušās pirmdienas, 25. maija, pēcpusdienai bija izmaksājis dīkstāves pabalstus 45,5 tūkstošiem cilvēku ar nosacījumu, ka viņi faktiski nestrādās, bet par bezdarbniekiem nereģistrēsies. Bezdarbnieku skaits tomēr pieauga. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē pēdējā brīdī pirms Covid-19 vārdā nosauktajiem pasākumiem, t. i., 29. februārī figurēja 58,8 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, bet 30. aprīlī viņu bijis 72,9 tūkstoši. Mazāku grupu veido cilvēki, kuri darbu zaudējuši, bet VID administrēto pabalstu nav dabūjuši sakarā ar saviem iepriekšējiem grēkiem nodokļu maksāšanā. Pēc tam gan valdība apķērās, ka tie ir vairāk darba devēju nekā darbinieku grēki, un ieviesa dīkstāves palīdzības pabalstus, kuru izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pagājušās nedēļas beigās tā bija finansiāli palīdzējusi 4,5 tūkstošiem VID noraidītu cilvēku, neskaitot vēl 2,2 tūkstošus cilvēku, kuriem dīkstāves pabalsts izrādījies tik mazs, ka valsts uzņēmās viņiem piemaksāt vēl arī dīkstāves palīdzības pabalstu. Tātad - 45,5 + (72,9 - 58,8) + 4,5= 63,9 tūkstoši cilvēku jeb 1/10 daļa no tiem, kas līdz krīzei bijuši algotā darbā. Šāds pārskats ir neapšaubāmi aptuvens, jo NVA vēl nevar dot datus par bezdarbnieku skaita izmaiņām maijā un noteikti ne visi VID noraidītie pabalsta lūdzēji ir tikuši līdz VSAA, toties pārskata precizitāti ceļ Latvijas aizslēgtās robežas.

Ļoti gribētos pasludināt dīkstāves perioda beigas pirms ārkārtējās situācijas beigām, balstoties uz VID datiem, ka dīkstāves pabalstu izmaksa sarukusi no 7,2 miljoniem eiro laikā starp 11. un 18. maiju līdz 1,2 miljoniem eiro laikā starp 18. un 25. maiju.

Proti, cilvēki vairs nav dīkstāvē un pabalstus neprasa. VID tik optimistisku apgalvojumu neapstiprina. Iespējams, ka uzņēmēji, kas pilnvaroti iesniegt VID lūgumus izmaksāt dīkstāves pabalstus viņu darbiniekiem, pagaidām tikai gaida maija beigas, lai saskaitītu savu darbinieku dīkstāves dienas un tad iesniegtu rēķinus par to kompensēšanu. Tas neizslēdz cerības, ka dīkstāves maksimums tomēr jau pārvarēts un kompensāciju saņemšanai jūnijā par maiju tiks pieteikts mazāks skaits cilvēku un mazāks dīkstāves dienu skaits nekā maijā par dīkstāvi aprīlī.

Dīkstāves kompensāciju izdevumi šobrīd sasnieguši 26,4+1,1 miljonu eiro attiecīgi VID un VSAA veiktajās izmaksās. Šajā reizē runa ir tikai par speciālajiem krīzes jaunievedumiem, kādu iepriekš Latvijā nekad nav bijis, neskaitot sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu pieaugumu bezdarbniekiem. Tepat būtu jāpieskaita bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņa ārkārtas pagarinājums ārkārtējā situācijā, palīdzība pašvaldībām izmaksāt pašvaldības pabalstus īpaši trūcīgajiem un gan jau vēl daži izdevumu posteņi. Šobrīd tos visus saskaitīt vēl nav iespējams, jo turpinās gan ārkārtas situācija, gan pabalstu saņemšanai atbilstošo cilvēku loka paplašināšana. Uzskatāms piemērs ir koalīcijas pārstāvju sanāksmes līmenī 25. maijā pieņemtais lēmums grozīt

dīkstāves pabalsta izmaksas noteikumus pašnodarbinātajiem; pabalsta saņēmējiem klāt nākšot vēl 17 personas, kā zināja teikt labklājības ministre Ramona Petraviča. Mazliet iepriekš piemaksas pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošiem bērniem tika papildinātas ar piemaksām pie dīkstāves palīdzības pabalsta par apgādībā esošiem bērniem. Šajā jaunajā sadaļā veikti 720 maksājumi kopā par 29 298 eiro jeb 40,7 eiro vidēji vienā maksājumā. Apmēram tikpat lielas izrādījušās vidējās VSAA administrētās piemaksas pie dīkstāves pabalstiem gan par bērniem, gan par to, ka VID pabalsti atzīti par pārāk maziem. Tie, kuri no VID nav saņēmuši neko, var doties uz VSAA ar cerībām uz 109 eiro (vidējā summa, nevis garantija, ka katrs dabūs vismaz tik daudz).

Visa šī eiro un eirocentu skaitīšana ir kā nakts pret dienu - pret valsts atbalstu vismaz dažām nozarēm, no kurām fantastiski daudz apsolīts aviācijai: 286+50+6=342 miljoni eiro attiecīgi “airBaltic”, Rīgas lidostai un lidojumu vadības uzņēmumam “Latvijas Gaisa satiksme”. Mazāk teatrāls, bet pamanāms ir 100 miljonu eiro atbalsts uzņēmēju kopumam caur valsts finanšu institūciju “Altum” un vēl 45,5 miljoni tieši lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības uzņēmumiem. Sakritība, ka pārtikas dēļ valsts gatava papildus izdot tieši tikpat, cik par sejas masku iepirkumiem.

Valsts atbalsts darbu apturējušiem vai darbu zaudējušiem cilvēkiem ir uzkrītoši neliels, lai viņi nepierastu dzīvot no pabalstiem un gaidītu to mirkli, kad “airBaltic” atvedīs uz Vecrīgu tūristus, ko apkalpot vislaipnākajā veidā. Pagaidām tas nav iespējams, kamēr visās valstīs saglabāts karantīnas režīms ieceļotājiem no ārzemēm un šā režīma apiešana netiek dota tūristiem.

Šobrīd “airBaltic” lidmašīnas ārzemju lidostās ir ļoti dārgi, Latvijas valsts apmaksāti reklāmas objekti, kas atgādina par Latviju un tās gribu nepieļaut savas aviokompānijas bankrotu, kas noteikti piemeklēs dažas citas aviokompānijas.

Līdzīgi arī no naudas izplatīšanas caur “Altum” jēga būs tad, ja uzņēmumiem būs pieejami ne pabalstu izlutināti, bet bezdarba norūdīti darbinieki Latvijā un tirgus ārzemēs. Attiecībā uz otro nosacījumu Latvija nevar neko vairāk kā būt gatavībā izmantot iespējas, ja tādas vispār tiks dotas.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats