04. aprīlis, Sestdiena
Vārda dienas: Ārvalda, Ārvalds, Herta
Sākuma lapa » Sabiedrība » 17 skolas slēgs vai reorganizēs. Vai saraksts būs garāks?
17 skolas slēgs vai reorganizēs. Vai saraksts būs garāks?
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 10. marts 2020, 13:01
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi 17 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu. Visticamāk, saraksts būs garāks, jo ne visi pašvaldību lēmumi ir izskatīti. Bet vislielākās skolu tīkla izmaiņas vēl priekšā – tās notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Līdz februāra beigām pašvaldībām bija jāiesniedz savi lēmumi par skolu reorganizāciju vai likvidāciju IZM, ja vēlējās, lai tie stājas spēkā līdz šā gada 1. septembrim. Sarakstā šobrīd ir četras skolas, kas mainīs statusu: Talsu novada Vandzenes un Kuldīgas novada Vilgāles pamatskolas kļūs par sākumskolām, bet Bauskas novada Misas un Strenču novada vidusskolas - par pamatskolām. Vēl piecas izglītības iestādes pievienos citām: Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolu - Gulbenes 2. vidusskolai, Suntažu internātpamatskolu - rehabilitācijas centru - Suntažu vidusskolai, Daugavpils 1. speciālo pamatskolu - Daugavpils Stropu pamatskolai - attīstības centram, Jēkabpils pamatskolu - Jēkabpils 2. vidusskolai, Viļakas pamatskolu - Viļakas valsts ģimnāzijai. Savukārt astoņas skolas beigs pastāvēt: Krāslavas novada Izvaltas, Burtnieku novada Ēveles, Riebiņu novada Sīļukalna un Dobeles novada Annenieku pamatskola, kā arī Dagdas novada Asūnes sākumskola un Aizkraukles un Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola, liecina IZM sniegtā informācija.

Šis gads ir pēdējais, kad vakarskolas varēja pastāvēt kā atsevišķas vienības, tāpēc vietvaras vai nu izvēlējušās šīs programmas īstenot citās vidējās izglītības iestādēs, vai atteikties no tām vispār. Savukārt Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas stājušies spēkā, atļauj valsts ģimnāzijām īstenot pilnu pamatizglītības programmu, un tāpēc tās izvēlas pievienot sākumskolas vai pamatskolas ģimnāzijai. Iemesls tam ir kvantitatīvie rādītāji. Jo noteikumi paredz, ka valsts ģimnāzijā jābūt vismaz 120 skolēniem - ja to ir mazāk, statusu var atņemt, un tas nozīmē arī finansiālu ietekmi (tiek zaudēta 10% piemaksa par metodiskā centra darbību). Ja Krāslavas un Viļakas pašvaldība jau pieņēmušas šādus lēmumus, tad citas vietvaras šādu soli vēl tikai apsver, piemēram, Bauskas, Talsu un Gulbenes novads.

Lai gan kvantitatīvie rādītāji, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā, stājas spēkā no 2021. gada 1. septembra, vairākām vidusskolām statuss tiek mainīts jau šogad. IZM publiskotajā sarakstā ir Misas un Strenču vidusskola, taču arī Balvu novads plāno Tilžas un Bērzpils vidusskolu pārveidot par pamatskolām (savukārt Balvu pamatskolu - par sākumskolu, jo šogad mazākumtautību pamata izglītības programmu beidz četri skolēni, un turpmāk tāda vairs netiks īstenota). Tāpat šomēnes Ventspils novada dome ir teikusi gala vārdu attiecībā uz Piltenes vidusskolu - no 2021. gada 1. septembra, kad skolu būs beigusi pašreizējā 11. klase, kurā mācās deviņi audzēkņi, tā savu statusu zaudēs. Arī Tērvetes novada Augstkalnes vidusskola, visticamāk, ja ne šogad, tad nākamgad pārtaps par pamatskolu. To pašu var teikt par Raunas, Apes un Pāvilostas vidusskolu, kas arī ir IZM melnajā sarakstā. Kopumā tajā minētas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Četras no tām atrodas Rīgā (Rīgas 19. un 69. vidusskola, Mūzikas vidusskola un Austrumu vidusskola), bet pārējās - novados.

Jāatgādina, ka IZM plāni ir šādi: visvairāk skolēnu 10. līdz 12. klasē būs jānodrošina skolām, kuras ir pilsētās ar vismaz 50 000 iedzīvotāju, tātad Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī: 150 līdz 120. Administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados drīkstēs būt 120 - 90 audzēkņu. Lauku skolās vajadzēs vismaz 45 - 40 skolēnus, bet Eiropas Savienības pierobežā un attālos reģionos tiks pieļauts izņēmums, proti, 30 līdz 25 skolēni vidusskolas klasēs kopumā. IZM lēš, ka no 100 vidusskolām, kas atrodas administratīvajās teritorijās ārpus novadu centriem, prasībām neatbildīs 49. Lielajās pilsētās no 93 vidusskolām tādas būs 46, bet attīstības centros un Pierīgā no 65 vidusskolām kvantitatīvajām prasībām neatbildīs 49.

Pērn statusu mainīja 12 izglītības iestādes, apvienošana vai pievienošana citai izglītības iestādei skāra 28, bet likvidētas tika 14 skolas.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats