21. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Ariadne, Eleonora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valsts kontrole skarbi kritizē bezdarbību veselības aprūpē
Valsts kontrole skarbi kritizē bezdarbību veselības aprūpē
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 12. februāris 2020, 11:33
Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība. Šāds skarbs secinājums izriet no Valsts kontroles starpziņojuma par ambulatoro veselības aprūpi Latvijā.



Valsts kontrole veikusi pārbaudes, lai novērtētu Veselības ministrijas paveikto, ieviešot lietderības revīzijā Vai valsts pacientiem spēj nodrošināt efektīvu ambulatoro veselības aprūpi? sniegtos ieteikumus. «Pēc revīzijas sagaidījām, ka Veselības ministrija veiks pasākumus ģimenes ārstu institūta attīstībai un stiprināšanai, motivējot ģimenes ārstus aktīvāk līdzdarboties pacientu veselības aprūpē, lai panāktu būtiskus uzlabojumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un pacientu aprūpē, kā arī veicinot savlaicīgu slimību diagnostiku un profilaksi,» norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava. Tagad sagatavots starpziņojums, kā ar šo ieteikumu ieviešanu veicies.

Revidenti secināja, ka noteiktajā termiņā neviens no revīzijā sniegtajiem ieteikumiem nav ieviests, tāpēc Valsts kontrole ir pagarinājusi revīzijas ieteikumu ieviešanas termiņu līdz šā gada 1. septembrim, aicinot Veselības ministriju izvērtēt un nepieciešamības gadījumā rosināt jaunus pasākumus ambulatorās veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai un ģimenes ārstu institūta stiprināšanai. Inga Vārava skaidro, ka ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē ietilpst vairāki veselības aprūpes pakalpojumi un mērķis ir uzsvērt tieši ģimenes ārsta darbu slimību diagnostikā un profilaksē, piemēram, samazinot nosūtījumus pie speciālistiem. Ģimenes ārstam nevajadzētu strādāt kā nosūtījumu izrakstītājam vai, citiem vārdiem runājot, «dispečeram». Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, lai arī Veselības ministrija ir veikusi vairākus pasākumus, piemēram, paaugstinājusi kapitācijas naudu par katru pacientu, kvalitātes kritēriji netiek sasniegti, būtiski neuzlabojas arī jauno iniciatīvu – vēža skrīninga un sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostika primārajā veselības aprūpes līmenī – rezultatīvie rādītāji. Arī veselības aprūpes teritoriālās pieejamības uzlabošanā arvien nav panākts jūtams progress.

Naudas vairāk, kvalitāte?

Lai motivētu ģimenes ārstus aktīvāk iesaistīties savu pacientu veselības aprūpē, Veselības minsitrija par 63 procentiem paaugstināja kapitācijas naudu par vienu praksē reģistrēto personu, ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums pieauga par 56 procentiem un tika paaugstināti arī ģimenes ārstiem apmaksājamo manipulāciju tarifi. Tajā pašā laikā ģimenes ārstu darba izpildes prasības ir pazeminātas, kvalitātes kritēriju skaitu būtiski samazinot un izslēdzot vairākus pacientu aprūpē nozīmīgus rādītājus, norāda Valsts kontrole, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes pieejamība ir būtiski uzlabojusies.

2017. gadā Veselības ministrija veica izmaiņas ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas sistēmā, kvalitātes kritēriju skaitu būtiski samazinot (no 13 uz 8) un izslēdzot tādus pacientu aprūpē nozīmīgus rādītājus kā vēža skrīninga uzraudzība, kardiovaskulārā riska noteikšana un veselības stāvokļa novērtēšana. Valsts kontrole secina, ka kvalitātes vērtēšanas kritēriji kļuva «finansiāli vērtīgāki», ģimenes ārsti tiek atalgoti dāsnāk, bet ārstiem izvirzītās prasības tika pazeminātas. Ja 2015. gadā maksājumi par ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanu bija turpat 700 000 eiro par 13 kvalitātes kritērijiem, tad 2018. gadā, kvalitātes kritēriju skaitam samazinoties par trešdaļu, ģimenes ārstiem tika izmaksāti teju divi miljoni eiro jeb par 171 procentu vairāk nekā iepriekš. Revidentiem ir pamats uzskatīt, ka jaunā sistēma nav raisījusi ārstos pietiekamu motivāciju, jo visus astoņus kvalitātes vērtēšanas kritērijus izpildīja vien četri procenti ārstu, bet 60 procentu ārstu izpildīja mazāk par pusi no visiem kritērijiem. Paši ģimenes ārsti šo sistēmu vērtē kā grūti saprotamu vai vispār nav ar to iepazinušies.

Kritēriji vai pilotprojekts? Nedarbojas ne viens, ne otrs

Valsts kontrole izanalizējusi šos kritērijus. Minēsim piemēru. No kvalitātes kritērijiem izslēgts novērtējums, cik ģimenes ārsta pacientu veikuši vēža skrīninga izmeklējumus. Šis kritērijs ir aizstāts ar pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstam ir iespēja saņemt papildu maksājumu – 500 eiro ceturksnī, ja praksē reģistrēto pacientu skrīninga atsaucība ir 50 procentu dzemdes kakla vēža skrīningam un 60 procentu krūts vēža skrīningam. Tomēr faktiski puse no ģimenes ārstiem, kas piedalījās pilotprojektā, neizpildīja nevienu no abiem skrīninga rādītājiem. Valsts kontrole pamatoti vaicā, kāda tad ir jēga šādam pilotprojektam un naudas izlietojumam? Izslēgts ir arī ar sirds slimību profilaksi saistīts kritērijs, un tā vietā ieviests pilotprojekts, kurā iesaistīti tikai 18 procentu no pacientiem pirmajā posmā un tikai trīs procentiem no visiem pacientiem veikti tālākie nepieciešamie izmeklējumi.

Pirms vairākiem gadiem ieviesa kritēriju, lai mazinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaitu pie hroniskiem pacientiem, proti, reģistrēja, cik daudz ģimenes ārstu pacientu izsauc ātro palīdzību, bet viņiem nav nepieciešama slimnīca, kas nozīmē, ka pacientam bija nepieciešama medicīniska palīdzība, ko var sniegt ģimenes ārsts. Tagad šis kritērijs ir izslēgts. «Tomēr tā vietā nav paredzēti citi mehānismi neatliekamās medicīniskās palīdzības sekundāro izsaukumu samazināšanai,» secina Valsts kontrole. Gadu no gada nesamazinās arī ģimenes ārstu nosūtījumu skaits pie speciālistiem, un, lai arī te gan ģimenes ārstu, gan pacientu domas dalās, Valsts kontrole, aktualizējot šo problēmu, atsaucas uz Eiropas datiem, kur vidējais nosūtījumu skaits pie speciālistiem ir 200-300 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem, savukārt Latvijā tie ir vairāk nekā 2000 nosūtījumu uz 1000 pacientiem.

Trūkst ģimenes ārstu

Valsts kontrole vērš arī uzmanību, ka ģimenes ārstu skaits valstī joprojām turpina samazināties (ģimenes ārstu skaits samazinās visos reģionos, visvairāk Vidzemē) un ceturtajā daļā ārstu prakšu pacientu skaits ievērojami pārsniedz ministrijas iecerēto optimālo – 1500 pacientu – robežu un ir virs 1800. Vairāk nekā pusē ģimenes ārstu prakšu pacientu skaits pārsniedz 1500. Saskaņā ar noteikumiem ģimenes ārstu praksēs, kurās ir vairāk par 1800 pacientiem, papildus ārstam jānodarbina vēl divi mediķi – māsa vai ārsta palīgs. Pašlaik šo prasību neievēro astoņi procenti lielo ģimenes ārstu prakšu. Te ir jautājums Veselības ministrijai un ģimenes ārstu organizācijām, kā tās redz kvalitatīvu pacientu aprūpi, ja faktiski pat netiek ievēroti pamata noteikumi.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats