28. septembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Lana, Sergejs, Svetlana
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pašvaldības izbrāķē individuālās apkures aizliegumu
Pašvaldības izbrāķē individuālās apkures aizliegumu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 5. februāris 2020, 11:41
Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas lielo pilsētu asociācija iebilst pret VARAM izstrādāto gaisa aizsardzības plānu. Šis skandalozais dokuments paredz paplašināt teritorijas, kurās ir pilnībā aizliegta individuālā apkure, kā arī no nezināmiem avotiem atvēlēt nezināmu daudzumu naudas centrālapkures tīklu paplašināšanai lielajās pilsētās. Pienākums pieslēgties centralizētajai apkurei kļūtu par smagu nastu mājsaimniecību budžetiem, jo vairumā gadījumu tieši lētums ir individuālās apkures priekšrocība.

Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka «ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu». Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam paredz šo brīvību cilvēkiem liegt. Neatkarīgā jau vēstīja, ka ministrija plāno ar dažādu aizliegumu, nodokļu manipulāciju un piemaksu palīdzību padarīt individuālo apkuri iedzīvotājiem neizdevīgi dārgu vai vispār nepieejamu. Turklāt to iecerēts izdarīt nevis ar valdības izdotiem noteikumiem vai Saeimas grozītiem likumiem, bet caur pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Faktiski ministrija iecerējusi piespiest pašvaldības noteikt iedzīvotājiem individuālās apkures aizliegumus. Taču pašvaldības nav ar mieru.

Pilsētu iebildumi

Gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas lielo pilsētu asociācija ir sniegusi negatīvus atzinumus par gaisa aizsardzības plāna projektu. Tāpēc tas jau kādu laiku ir iestrēdzis starp izskatīšanu valsts sekretāru sanāksmē un valdības sēdi.

Pirmām kārtām plāns attiecas uz lielajām pilsētām - pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli paredzēts 10 pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā un Jēkabpilī. Pašvaldībām jānoteic teritorijas, kurās iedzīvotājiem obligāti jāpieslēdzas centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei, bet ir aizliegta individuālā apkure.

Latvijas lielo pilsētu asociācijas konsultants, ekspremjers Indulis Emsis Neatkarīgajai norāda, ka pašvaldību organizācija turpina iebilst pret VARAM izstrādāto gaisa aizsardzības plānu:

«Vēršanās pret individuālo apkuri, malkas krāsnīm un kamīniem pilsētās nozīmē vērsties pret oglekļa neitrālu kurināmo, tādējādi atbalstot fosilo, importēto, energoneatkarību mazinošo dabasgāzes patēriņa pieaugumu.

Malkas apkuri siltumam pilsētās izmanto sociāli visneaizsargātākā iedzīvotāju grupa. Uzlikt ar likumu vai saistošiem noteikumiem pienākumu pieslēgties centralizētajiem tīkliem bez speciāli šim nolūkam sagatavotas valsts atbalsta programmas nozīmē būtiski apgrūtināt šo iedzīvotāju dzīves līmeni. Valsts nav tiesīga uzlikt pienākumu pašvaldībām kompensēt šos papildu tēriņus, nepiešķirot pašvaldībām attiecīgus finansiālos resursus. Pašvaldībām nav ne juridisku tiesību, ne dienestu vai darbinieku, kuri varētu ieiet iedzīvotāju mājokļos un kontrolēt krāšņu stāvokli, izmantoto kurināmo, tā kvalitāti, dūmvadus un emisijas. LLPA ir vēl citi būtiski iebildumi par sagatavoto projektu.»

Slikta ir gan malka, gan gāze

Attiecībā uz gāzi jāpaskaidro, ka gaisa aizsardzības plāns paredz veicināt centralizētu sildīšanos ar to gāzi, kas tiek sadedzināta lielajās termolektrocentrālēs, taču vēršas pret individuālajiem gāzes apkures katliem, kas ir salīdzinoši lēti, ekonomiski un tikpat kā nerada kaitīgus izmešus. Latvijas Pašvaldību savienība no dokumenta projekta sapratusi, ka runa ir tikai par biomasas un malkas krāšņu ierobežošanu, tomēr noteikumos ir minēta nepieciešamība mazināt piesārņojumu ar slāpekļa oksīdiem, ko rada individuālā gāzes apkure. Un arī pats vides aizsardzības ministrs Juris Pūce, publiski piesakot gaisa aizsardzības plāna projektu, lika vienlīdzības zīmi starp malku un gāzi: «Malka un dabasgāze rada papildu piesārņojumu.» Viņš arī sacīja, ka agri vai vēlu pienāks brīdis, kad nāksies ķerties klāt autonomās apkures ierobežošanai jau esošajās ēkās, ne tikai jaunajos apbūves projektos.

Gaisa aizsardzības plāna projektā ir iezīmēta virkne piespiedu un veicinoša rakstura pasākumu, lai iedzīvotāji atteiktos no individuālās apkures, kur tas tehniski ir iespējami un finansiāli pamatoti. Līdztekus pašvaldību noteiktiem aizliegumiem noteiktās teritorijās izvēlēties individuālu siltumapgādes veidu paredzēts arī līdzfinansēt pieslēgšanos centrālapkurei vai nevēlamu apkures iekārtu nomaiņu. Taču ministrijas rīcībā nav nekādu aprēķinu, un tas ir galvenais pārmetums no Latvijas Pašvaldību savienības puses. Organizācijas apsvērumus Neatkarīgajai izskaidroja padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Plāns uztaisīts bez aprēķiniem

Gaisa aizsardzības plānā nav veikti aprēķini, cik iedzīvotāju lieto individuālās apkures iekārtas, un nav zināms, cik mājokļu jāpieslēdz centralizētajai apkurei. Principā pieslēgšana būtu veicama, būvējot jaunas ēkas, vai rekonstrukcijas gaitā. Savukārt jau esošām mājām tas prasītu milzumu naudas. Pat ja valsts finansiāli atbalstītu centrālapkures pievilkšanu, iedzīvotājiem nāktos maksāt par iekšējiem tīkliem - apkures caurulēm, radiatoriem. Turklāt mājās ar krāsns apkuri nedzīvo tie bagātākie ļaudis, un viņiem jau priekšā stāv tāda sarežģīta problēma kā decentralizētās kanalizācijas pieslēgšana centrālajiem tīkliem. Un jāatgādina arī, ka vēl pirms dažiem gadiem valsts centās veicināt tieši biomasas plašāku izmantošanu kā ekonomisku alternatīvu fosilajiem resursiem. «Jā, piesārņojuma samazināšana ir principā atbalstāma lieta, taču mūsu skatījumā pašlaik tā nav prioritāte,» rezumē Sandra Bērziņa. Vispirms jābūt aprēķiniem, cik mājsaimniecību šis plāns ietekmēs, tad aprēķiniem, cik tas maksās, un visbeidzot avotiem, no kuriem ņemt naudu. Un tad var arī taisīt attiecīgu plānošanas dokumentu. Taču ministrijai šobrīd nav zināms neviens no šiem lielumiem, un tā arī negrasās vākt nepieciešamo informāciju. Lūk, kādu skaidrojumu saņēma Neatkarīgā:

«Konkrētu risinājumu izstrāde, tostarp aprēķini, tiks veikti pēc tam, kad šis plāns būs apstiprināts Ministru kabinetā. Par atbalsta pasākumiem: atbilstoši plānā noteiktajam tiks vākti un analizēti dati par Rīgas, Liepājas un Rēzeknes mājsaimniecībās izmantojamajām apkures iekārtām, to veidiem, vecumu un izmantoto kurināmo. Šo datu analīze ļaus izvērtēt, cik liels un kāds atbalsts būs nepieciešams. Plānots, ka par datu savākšanu un analīzi atbildīgas būs konkrētās pašvaldības.» Pašvaldības būs atbildīgas arī par rīcības plānu izstrādi un konkrētiem risinājumiem gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Kā savā atzinumā konstatē Latvijas lielo pilsētu asociācija - kopumā plāna projekta realizēšanas lielākais slogs uzlikts uz pašvaldībām: «Rezultātā LLPA nesaskata VARAM un tās padotībā un pakļautībā esošo iestāžu lomu Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.-2030. gadam ieviešanas nodrošināšanā.»

***

Kāpēc VARAM plāns neder?

Iedzīvotājiem tiek atņemtas vai ierobežotas likumā noteiktās tiesības izvēlēties izdevīgāko apkures veidu.
Īpaši tiktu pasliktināts trūcīgo iedzīvotāju finansiālais stāvoklis.
Pašvaldībām tiek uzlikti jauni pienākumi bez attiecīga finansējuma.
Tiks veicināts fosilā kurināmā patēriņš, vienlaikus vēršoties pret oglekļa neitrālu kurināmo.
Nav aprēķinu, cik mājsaimniecībām būtu jāpieslēdzas centralizētajai apkurei un cik tas maksātu.Nav zināmi iespējamie pasākumu finansēšanas avoti.
Avots: Pašvaldību organizāciju iebildes



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats