08. aprīlis, Trešdiena
Vārda dienas: Dana, Dans, Danute
Sākuma lapa » Sabiedrība » Individuālās apkures izvēli neaizliegs, bet ierobežos un sadārdzinās
Individuālās apkures izvēli neaizliegs, bet ierobežos un sadārdzinās
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 31. janvāris 2020, 13:22
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) cenšas mīkstināt ministra Jura Pūces izteikumus par individuālās apkures ierobežošanu, kaut gan valdībā iesniegtais Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam tieši to arī paredz – ar dažādu aizliegumu, nodokļu manipulāciju, piemaksu palīdzību padarīt individuālo apkuri iedzīvotājiem neizdevīgi dārgu vai vispār nepieejamu.

Neatkarīgā 27. janvāra publikācijā vēstīja, ka «politiskās klimata pārmaiņas trāpīs pat malkas krāsnīm». Vides ministrs bija sarīkojis valdības pirmā darba gada atskaites pasākumu, un tajā arī tika ieskicēti turpmākie plāni: «Trīs pilsētās jāpārskata iespēja lietot autonomo apkuri pilsētu centros. Gan malka, gan dabasgāze rada papildu piesārņojumu ar PM10 daļiņām.» Un ministrs arī piebilda, ka runa nav tikai par jaunu apkures iekārtu ierīkošanas ierobežošanu: «Agri vai vēlu nāksies ķerties klāt arī esošajām iekārtām.» Ministra vēsts bija nepārprotama - pilsētās individuālā apkure pakāpeniski tiks padarīta par vairumam iedzīvotāju nepieejamu ekstru, ko Neatkarīgā arī uzrakstīja - šajā desmitgadē komplektā ar klimata pārmaiņām mūs gaida grandiozas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas, tajā skaitā individuālās apkures aizliegums.

Kas ir klimatneitralitāte

Tagad ministrija iebilst vārda «aizliegums» lietošanai: «Raksta ievadā paustā informācija, ka «paredzēta individuālās apkures aizliegšana pilsētās, lai virzītos uz klimatneitralitāti», nav korekta, tāpat raksta nodaļā «Individuālo apkuri slēgs ciet» paustā informācija ir tendencioza un pauž viedokli par pilnīgu individuālās apkures aizliegšanas ieceri, kas nav viedoklis, ko paudis VARAM.

Individuālā apkure nerada SEG emisijas, kas attiecināmas uz klimata mērķiem, bet tā rada papildu gaisa piesārņojumu, sevišķi lielajās pilsētās, pilsētu centros, kur jau tā gaisa kvalitāte ir zema, un tas rada tiešas sekas iedzīvotāju veselībai.»

Te uzreiz jāiebilst, ka gaisa piesārņojumam ar klimatu ir vistiešākā saistība. Kā skaidro Eiropas Vides aģentūra, smalko daļiņu piesārņojums var klimatu gan sildīt, gan dzesēt: «Piemēram, melnais ogleklis, kas ir viena no smalko daļiņu piesārņojuma sastāvdaļām un rodas no nepilnīgi sadedzināta kurināmā, atmosfērā absorbē saules un infrasarkano starojumu, izraisot sildošu efektu.» Taču ministrija jēdzienu klimatneitralitāte lieto ļoti šaurā nozīmē.

Pārrakstīs saistošos noteikumus

Ministrijas komentāra turpinājumā ir ieskicēti Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030. gadam paredzētie pasākumi, kas attiecas uz siltumapgādes veida izvēli. Ministra Pūces preses dienests lieto tādus ierēdnieciskus vārdus kā - identificēt, veicināt, izvērtēt, meklēt iespējas. Taču ierēdnieciska runāšana caur puķēm jau nemaina lietas būtību. Valdība ar dažādu pasākumu palīdzību plāno pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam padarīt individuālo apkuri fiziski vai ekonomiski nepieejamu. Viltība slēpjas apstāklī, ka aizliegumi individuālajai apkurei tiks noteikti ar pašvaldību saistošo noteikumu starpniecību. Valdība neko neaizliegs - aizliegs pašvaldības, jo valdība liks tā darīt.

Sadaļā «Emisiju mazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecības sektorā» viens no veicamo pasākumu rezultātiem ir šāds:

«Pašvaldības tiek pilnvarotas savā administratīvajā teritorijā veikt papildu pasākumus un izdot saistošos noteikumus, kas gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkā nosaka stingrākas prasības nekā citos augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos.» Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli paredzēts 10 Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā un Jēkabpilī. Sasniedzamais mērķis: «Saistošajos noteikumos noteiktas teritorijas, kurās jāpieslēdzas centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei, kā arī, attīstot jaunas apbūves teritorijas, tiek noteikts, ka, ja tas ir tehniski iespējams, jānodrošina pieslēgšanās centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei.» Tātad par kaut kādu brīvprātīgu izvēli te vairs nav runa.

Būs burkāns un pātaga

Gaisa plāna projekts paredz ieviest arī finansiālus stimulus centrālapkures veicināšanai, proti, sasaistīt apkures veidu ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Ja ēkā ir centrālā apkure, jāmaksā mazāk. Ja individuālā - vairāk. Tāpat minēts iespējams atbalsts mājsaimniecībām, kā arī publisko ēku un rūpniecības uzņēmumu pieslēgšanai pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas. Arī tīklu paplašināšanai valsts varētu piešķirt atbalstu, un kā iespējamais avots minēts ES fondu finansējums.

Viens no apakšuzdevumiem plānā ir «veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu». Finansiāls atbalsts gan tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. Ministrija aplēsusi, ka indikatīvi šim nolūkam varētu būt nepieciešami 15 miljoni eiro, savukārt iespējamais naudas avots - nav zināms. Tā arī ierakstīts. Tiesa gan, neviens cits avots, izņemot nodokļu maksātāju naudu, valdībai nav pieejams. Tātad paši vien par visu šo klimata paniku maksāsim. Pirksim jaunas mašīnas un pārbūvēsim mājas.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats