27. janvāris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ildze, Ilze, Izolde
Sākuma lapa » Sabiedrība » Saeimas shēmām par Rīgas domes atlaišanu jātērē miljons eiro
Saeimas shēmām par Rīgas domes atlaišanu jātērē miljons eiro
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 13. janvāris 2020, 11:48
Pašvaldību ministrs Juris Pūce grib atlaist tieši un konkrēti Rīgas domi, bet pie vienām sāpēm daļa parlamenta deputātu piedāvāja izmaiņas vēl divos likumos, un tās paredz citu kārtību pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Izmaiņas attiektos uz jebkuru, ne tikai Latvijas lielāko pašvaldību. Pagaidām parlamenta deputāti shēmo ar datumiem un nesteidzina Rīgas domes atlaišanu, jo vēlas iztaustīt sabiedrības nostāju. Sak, varbūt nav vērts to Rīgas domi aiztikt.

Pašvaldību ministrs Juris Pūce grib atlaist tieši un konkrēti Rīgas domi, bet pie vienām sāpēm daļa parlamenta deputātu piedāvāja izmaiņasVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsver, ka Rīgas pašvaldība ilgstoši pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, neizveidojot likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un nepieņemot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Tāpēc Rīgas dome ir jāatlaiž, un pērn par to konceptuāli nobalsoja Saeimas deputāti. Konceptuāli nenozīmē galīgi. Saeimas vairākums tikai pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Otrais, gala, balsojums bija plānots 16. janvārī. Tomēr koalīcija ierosināja sēdi un tātad arī balsojumu pārcelt uz 13. februāri, turot pār Rīgas domi Damokla zobenu vēl mēnesi ilgāk.

Nav pat dīvaini, kāpēc Rīgas domes atlaišana, kas pērn tika steidzināta ar F1 cienīgu ātrumu, šā gada sākumā tiek bremzēta. Tas saistīts ar parakstu vākšanu referenduma rīkošanai. Nepavisam nav teikts, ka izdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu, lai ierosinātu referendumu jeb tautas nobalsošanu par grozījumiem divos likumos. Tas viss ir pietiekami samudžināti, lai cilvēkiem būtu grūti orientēties, par ko un kāpēc jābalso.
Tātad. Tā kā opozīcijas deputāti iebilda pret grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā Par pašvaldībām, bet Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšana uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, tad pagājušā gada decembrī Valsts prezidents Egils Levits apturēja Saeimā 2019. gada 19. decembrī pieņemto grozījumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Grozījumi paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Izmaiņas arī paredz, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.

Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gada 5. jūnijā. Tāpēc valdošā koalīcija pagaidām neuzsāk aktīvu Rīgas

domes atlaišanu, kas varētu notikt pēc tam, kad būs nodrošinātas iespējas ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz ilgāku termiņu nekā četri gadi. Bet par to, vai šāda iespēja būs, ir jālemj vēlētājiem.

Tāpēc no 16. janvāra līdz 14. februārim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem. Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā - 154 868 cilvēki. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē. Tādā gadījumā Saeimā lems par ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē, droši zinot, ka jauno domnieku sastāvu varēs ievēlēt uz gandrīz sešiem gadiem.

Viss ir izskaitļots - koalīcija Saeimā par Rīgas domes atlaišanu lems 13. februārī, bet parakstu vākšana par referenduma rosināšanu beigsies 14. februārī. Skaidrs, ka jau dažas dienas pirms parakstu vākšanas noslēguma būs pietiekami precīzi konstatējama balsotāju aktivitāte - vai nu referendums būs, vai arī ne.

Lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem, Centrālā vēlēšanu komisija lūdza tai piešķirt papildu līdzekļus - 914 870 eiro. No tiem atlīdzībai plānoti 778 972 eiro, preču un pakalpojumu izdevumiem 131 600 eiro, bet parakstu vākšanas sistēmas funkcionalitātes papildināšanai 4298 eiro. Rīgas domes atlaišanu, jo vēlas iztaustīt sabiedrības nostāju. Sak, varbūt nav vērts to Rīgas domi aiztikt.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats