18. jūnijs, Otrdiena
Vārda dienas: Alberts, Madis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Aizstāvība t.s. Lemberga prāvā uzsāk debates diskriminējošos apstākļos
Aizstāvība t.s. Lemberga prāvā uzsāk debates diskriminējošos apstākļos
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 3. aprīlis 2019, 11:09
Pēc tiesas norādījuma aizstāvība t.s. Lemberga lietā šo pirmdien sāka debates daudz sliktākā starta pozīcijā, nekā tā bija valsts apsūdzības uzturētājiem – prokuroriem.

Lai arī Kriminālprocesa likums paģēr pušu vienlīdzības un sacensības principus, t.s. Lemberga prāvā tas tiek konsekventi ignorēts.

Piemēram, bez jebkādiem iebildumiem, neprasot procesa dalībnieku viedokļus, tiesa prokuroriem debašu runai ļāva gatavoties divus mēnešus. Turpretī aizstāvībai smagās vārdu kaujās izdevās izcīnīt tikai deviņas dienas, lai varētu sagatavoties pēc tam, kad prokurori bija pabeiguši savu debašu runu. 

Tiesa aizstāvībai piekodināja - debatēs atsaucoties uz kādu no pierādījumiem, norādīt konkrēto sējumu un lappusi, kur šāds pierādījums atrodams. Turpretī prokuroriem tika ļauts šādas atsauces neminēt.

Tiesa aizstāvībai pat nedeva laiku iepazīties ar protokolā 1364 iztrūkstošajiem prokuroru debašu runas fragmentiem.

«Pietiek! Sēdieties!»

Pirms dot startu Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāves Irinas Kaukes debašu runai, tienesis Boriss Geimans paziņoja, ka prokurori tiesai iesnieguši protokolā iztrūkstošos debašu runas fragmentus, ar kuriem procesa dalībnieki varēšot iepazīties.

«Godātā tiesā, kā mēs varam sākt debašu runu, ja neesam iepazinušies ar prokuroru debašu runu pilnā apjomā?» vaicāja Aivars Lembergs.

B. Geimans: «Jūs bijāt tiesas sēdēs un visu dzirdējāt. Es domāju, ka jums ir tāda iespēja. Tā! Lūdzu, Kaukes kundze!»

A. Lembergs: «Jūs domājat, ka 84 prokuroru runas dienas iespējams atcerēties vārds vārdā? Vai jūs tiešām tā domājat?»

B. Geimans: «Šeit ir runa tikai par dažām vietām audio ierakstā, kur bija pārtraukumi. Tā nav visa prokuroru debašu runa!»

A. Lembergs: «Neviens neapgalvo, ka visa, bet tur nebija 1363 vietas!»

B. Geimans: «Lemberga kungs, pietiek, sēdieties! Lūdzu, Kaukes kundze!»

Sīkas neģēlības

Jāatgādina, ka marta sākumā I. Kauke pieteica lūgumu novērst trūkumus saistībā ar tukšumiem tiesu protokolā jeb nesadzirdamajām vietām tiesu sēdes audio ierakstos. Advokāte bija izskaitļojusi, ka prokuroru debašu runā no 2018. gada 12. februāra līdz 2019. gada 7. martam ir 1363 nesadzirdamas vietas.

Citā starpā kopš 2018. gada 28. augusta līdz pat debašu runas beigām prokurori pārstāja atsaukties arī uz laiku, kad tiesā tika pratināts katrs liecinieks, uz kura pamata prokurori nonākuši pie tā vai cita secinājuma. Šādu gadījumu skaits - 4843. Advokātiem, gatavojot savu debašu runu, visi šie gadījumi jāpārbauda stundām ilgi, meklējot liecinieku liecībās vietu, par kuru debatēs runājuši prokurori. Bez tam no 2018. gada augusta prokurori pārstājuši arī atsaukties uz konkrēto vietu, kur krimināllietā atrodas pieminētais dokuments, kas arī būtiski paildzina sagatavošanās laiku, jo kā nekā krimināllietai ir 228 sējumi. Tā debašu runā prokurori nenosauca, kur atrodami 338 rakstveida pierādījumi.

Nepieļaujamie pierādījumi

I. Kauke debašu runu aizsāka ar analīzi par krimināllietā iekļauto, bet nepieļaujamo pierādījumu izmantošanu apsūdzības pierādīšanā.

Pirmdien viņa analizēja no A. Lemberga advokātiem iegūto pierādījumu - nopratināšanas protokolu un no advokātiem izņemto dokumentu - izmantošanas nelikumību pierādīšanā.

I. Kauke konstatēja, ka tiesa pieļāvusi A. Lemberga advokātu - Ginta Laiviņa-Laivinieka un Rudolfa Meroni - pratināšanu, advokātiem nesaņemot no viņu klienta - A. Lemberga - atļauju izpaust juridiskās palīdzības sniegšanas laikā iegūtās ziņas. Bez tam tiesa, pretēji likuma prasībām, pieļāvusi izmantot kā pierādījumus krimināllietā no A. Lemberga advokātiem izņemtos dokumentus un korespondenci, kuru advokāti sagatavoja, saņēma vai nosūtīja, sniedzot savam klientam juridisko palīdzību.

Runājot par G. Laiviņa-Laivinieka izmantošanu A. Lemberga apsūdzēšanai, I. Kauke cita starpā arī norādīja: «Vēršu tiesas uzmanību uz to, ka, lai noteiktu, vai Gints Laiviņš-Laivinieks ir veicis jebkādas nelikumīgas darbības, ir nepieciešams spēkā stājies tiesas spriedums vai cits galīgs procesuālais lēmums, ar kuru Gints Laiviņš-Laivinieks būtu atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Šāds tiesas spriedums vai cits procesuālais lēmums nepastāv.»
Savukārt prokurors Juris Juriss aģentūrai LETA ir teicis, ka «jautājums par Laiviņa-Laivinieka lietas tālāko virzību tiks izlemts tikai tad, kad būs spriedums t.s. Lemberga lietā. Juriss norādīja, ka Laiviņa-Laivinieka lietas izmeklēšana joprojām esot aktīvajā fāzē un viņa liecības tiekot pārbaudītas».

Cita starpā G. Laiviņš-Laivinieks apsūdzētā statusu ieguva pat agrāk nekā A. Lembergs.

Debašu runā I.Kauke atsaucās arī uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kura nosaka, ka advokāta un klienta attiecību konfidencialitāte ir būtiska taisnīgās tiesas sastāvdaļa, un tā šajā kriminālprocesā no tiesas puses tikusi pilnībā ignorēta. «Konfidencialitātes princips tiek dažādi definēts Eiropas un ASV juridiskajā teorijā - to dēvē par profesionālo noslēpumu, advokāta-klienta komunikācijas noslēpumu. Princips nosaka advokāta pienākumu neizpaust ziņas, kas nonākušas viņa rīcībā no klienta puses, un vienlaicīgi nosaka aizliegumu varas iestādēm šo konfidenciālo informāciju pieprasīt. Kā norādīts arī ES advokātu Ētikas kodeksā, šā principa būtība ir nodrošināt iespēju katram cilvēkam vērsties pie advokāta, lai saņemtu juridisku konsultāciju un palīdzību, kā arī aizstāvību kriminālprocesā, bez iejaukšanās un nebaidoties no tā, ka advokātam nodotā informācija kaut kādā veidā tiks izpausta trešajām personām vai varas iestādēm. Tādējādi šo principu uzskata par neatņemamu «labas justīcijas» «la bonne administration de la justice» elementu», skaidroja advokāte.

Pieminot un analizējot arī daudzus citus faktiskos un juridiskos aspektus, I. Kauke secināja: «Tādējādi tiesa rupji pārkāpa tiesības uz advokāta palīdzību konfidencialitātes apstākļos, nopratinot advokātus lietā viņu klientu apsūdzībā, saistībā ar klientam sniegto juridisko palīdzību. Konkrētajā gadījumā tiesa ir pieļāvusi divu advokātu - Ginta Laiviņa-Laivinieka un Rudolfa Meroni - pratināšanu, nesaņemot no klienta atļauju izpaust juridiskās palīdzības sniegšanas laikā iegūtās ziņas. Tādā veidā tiesa pārkāpa apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu.»

Nākamajā tiesas sēdē advokāte plāno iztirzāt A. Lemberga advokāta Adriana Kunclera izmantošanas likumību A. Lemberga apsūdzēšanā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats