21. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ariadne, Eleonora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumus apmaksās pensionāri
Koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumus apmaksās pensionāri
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 11. februāris 2019, 10:04
No 13. Saeimas priekšvēlēšanu solījumiem uz valsts 2019. gada budžeta projektu pārceļojušie pasākumi tiks segti galvenokārt ar pensiju un bērnu uzturēšanas pabalstu kopapjoma samazināšanu.

Krišjāņa Kariņa valdībā nokļuvušās partijas ir vienojušās par valsts šā gada budžeta projektu. Finanšu ministrijai tagad jāieraksta šīs vienošanās daudzos tūkstošos skaitļu, no kuriem veidots gada budžeta likums. Valdībai šis projekts jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Saskaņošanas plāns balstās uz apgalvojuma, ka valsts neesot palielinājusi savus izdevumus attiecībā pret to budžeta projekta uzmetumu, kādu Briseles ierēdņiem jau ir atrādījusi Māra Kučinska valdība. Šī valdība ir atstājusi mantojumā budžeta melnrakstu kopā ar apliecinājumu, ka EK šādu budžetu saskaņošot. Tas nenozīmē, ka Latvijas tagadējai valdībai aizliegts izdarīt budžeta uzmetumā jebkādas izmaiņas. Briselē saprot, ka jaunajai valdībai vajag sevi kaut kā apliecināt, bet EK prasa, lai K. Kariņa valdība apliecina sevi divējādi - gan ar dažu izdevumu palielināšanu, gan ar citu izdevumu samazināšanu. K. Kariņa valdība 5. februārī nolēma, ka M. Kučinska valdības plānotos izdevumus patiešām ir iespējams samazināt par 66,3 miljoniem eiro, no kuriem 48,6 miljonus došot sociālais budžets. Valsts pamatbudžets ir lielāks par sociālo budžetu, bet tur tomēr nevarot ietaupīt vairāk par 14,3 miljoniem eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izdomājusi, kā izspiest par vienu miljonu eiro vairāk no dabas resursu nodokļa maksātājiem, un Zemkopības ministrija - 200 tūkstošus eiro vairāk no makšķerniekiem. Ārlietu ministrija apņēmusies nopelnīt 250 tūkstošus eiro ar Šengenas zonas vīzu tirgošanu Indijā.

Sociālais budžets kreditē valdību

Sociālā budžeta izdevumu un tieši pensiju izdevumu korekcijas nav lielas, salīdzinot ar kopējo naudas apriti sociālajā budžetā. Valsts ieņēmumu dienests par sociālo iemaksu kopsummu 2018. gadā uzrāda 3,2 miljardus eiro. Ja šā gada ieņēmumu prognozi noapaļotu uz 3,5 miljardiem eiro, tad it kā kļūdainais sociālo izmaksu aprēķins attiecas tikai uz 1,4% no summas, ko šogad sociālajā budžetā apsaimniekos Labklājības ministrija.

Sociālo izmaksu pārrēķins ir veids, kā oficiāli noformēt jau iepriekšējos gados sākto praksi ar sociālā budžeta pārpalikumu finansēt valsts pamatbudžeta deficītu. Šāda prakse tika ieviesta tā sauktajos treknajos gados, kas beidzās ar lielām nepatikšanām un solījumiem turpmāk vairs neielaisties manipulācijās, kas maskē valsts reālo finanšu situāciju. Solījumu derīguma termiņš tagad izrādās beidzies.

Pagājušajā gadā no sociālā budžeta uz pamatbudžetu pārceļoja 200 miljonu eiro, kas tika iekasēti ar pamatojumu, ka valstij vajag naudu pensiju un pabalstu izmaksāšanai. Izrādās - nevajag un nevajadzēs! K. Kariņa valdība 5. februārī lēma ne tikai par 2019. gada budžetu, bet arī par turpmākajiem gadiem. Atklājies, ka 2020. gadā pensiju kopapjomu varēšot samazināt par 24,3 miljoniem un 2021. gadā - par 23,6 miljoniem eiro. Līdzīgi lemts arī par slimību pabalstu samazinājumu. Nekādos loģikas rāmjos neietilpst šā samazinājuma pamatojums «saistībā ar pensijas vidējā apmēra mēnesī prognozēto samazinājumu». Tāda prognoze ir absurda, ja valstī pastāv inflācija, ko Latvijas valdība nenoliedz, un aug vidējā alga, ar ko valdība lepojas. Domstarpības iespējamas par to, vai inflācijas dati netiek sagrozīti samazinājuma un algas - palielinājuma virzienā, bet tik un tā pensiju samazināšanai nekāda pamata nav.

Ierobežos jaundzimušo skaitu

Preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā valdība pieņēma izpildīšanai partiju vienošanos par budžetu, finanšu ministrs Jānis Reirs par pensiju samazināšanu neteica ne vārda. Līdz ar to arī nebija iespējams lūgt viņa - nupat vēl labklājības ministra - skaidrojumu par to, kā valsts turpmāk aprēķinās mazākas pensijas nekā līdz šim. J. Reirs publiski nosauca sociālo izdevumu samazināšanos bērnu uzturēšanas pabalstu sadaļā, pamatojot to ar dzimstības samazināšanos Latvijā. Tā paša iemesla dēļ saprotams šķiet Tieslietu ministrijas aprēķins par 2,3 miljoniem eiro samazināt to naudas apjomu, ko valsts bērnu uzturēšanai izmaksā caur uzturlīdzekļu garantiju fondu.

Patiešām, jaundzimušo skaits pēdējo pāris gadu laikā samazinās ļoti strauji. Šādi dati ir visiem zināmi, tāpēc valsts izdevumu samazināšana izklausās loģiska. Cita lieta ir neatbilstība starp K. Kariņa valdības plānu, atbilstoši kuram jaundzimušo skaitam un tātad arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu kopapjomam ir jāsamazinās arī 2020. un 2021. gadā, un partiju priekšvēlēšanu solījumiem veicināt dzimstību. Reāli turpretī tiek plānota dzimstības samazināšana, jo valsts nevar atļauties tagadējo vai lielāku bērnu skaitu. Ja bērnu tiešām sāktu dzimt vairāk, tad - ciktāl paliek spēkā valdības 5. februāra lēmums - vecākiem nāksies stāties rindās uz pabalstu saņemšanu tieši tāpat, kā tagad rindas kārtībā viņu bērni saņem valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus. Citiem vārdiem sakot, šos pakalpojumus bērni jeb ģimenes nesaņem, jo bērni jau būtu nomiruši līdz valsts apmaksātajai ārstēšanai, ja netiktu ārstēti par vecāku (radinieku) vai ziedotāju naudu; ja ģimenes neizceļotu no Latvijas uz valsti, kur medicīnas pakalpojumus bērniem tiešām sniedz. Pabalstu gadījumā valstij būtu pietiekami lieli ieguvumi no pabalstu izmaksāšanas novilcināšanas kaut uz gadu, bet vēl labāk uz diviem, pieciem vai desmit gadiem. Ir pietiekams pamats domāt, ka naudas pirktspēja jebkurā gadījumā būs zemāka nekā pašlaik.

****

Kam pieder pensijas LV

Partija KPV LV un labklājības ministre Ramona Petraviča ir uzņēmušās atbildību par Ministru kabineta 5. februāra lēmumu segt valsts 2019. gada papildizdevumus ar pensiju un citu sociālo izmaksu samazināšanu.

****

Labklājības ministrija, ņemot vērā aktualizēto informāciju par pensiju un pabalstu izpildes datiem, iesniedza priekšlikumu par valsts speciālā budžeta izdevumu sociālajiem pabalstiem samazinājumu 2019. gadam 48 598 013 eiro apmērā, tajā skaitā:

- vecuma pensijām 20 816 378 eiro apmērā saistībā ar pensijas vidējā apmēra mēnesī prognozēto samazinājumu,

- slimības pabalstiem 18 678 046 eiro apmērā saistībā ar pabalsta vidējā apmēra mēnesī prognozēto samazinājumu,

- maternitātes pabalstiem 4 472 375 eiro apmērā saistībā ar pabalsta saņēmēju skaita vidēji mēnesī un pabalsta vidējā apmēra mēnesī prognozēto samazinājumu,

- vecāku pabalstiem 4 104 387 eiro apmērā saistībā ar pabalsta vidējā apmēra mēnesī prognozēto samazinājumu,

- paternitātes pabalstiem 526 827 eiro apmērā saistībā ar pabalsta saņēmēju skaita vidēji mēnesī prognozēto samazinājumu.

Avots: Finanšu ministrija



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats