Koalīciju veidojošajām partijām arī turpmāk būs jāsamierinās ar KPV LV kolēģiem, kuru frakcijā turpinās pastāvēt divi diametrāli atšķirīgi flangi – valdību atbalstošie 11 deputāti un Alda Gobzema vadītie piecīši, kas Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu dēvē par zaudētāju valdību un aizvadītajā nedēļā balsoja pret tā apstiprināšanu.
Pēc KPV LV frakcijas sēdes A. Gobzems paziņoja, ka frakcijas vairākums lēmis, ka tai jāturpina strādāt nesadaloties. Līdz ar to KPV LV turpinās vienlaikus sēdēt gan uz opozīcijas, gan koalīcijas krēsliem. Interesanti, ka iepriekš A. Gobzems paudis, ka šāda situācija esot ģeniāla, jo vienlaikus ļauj ietekmēt valsts politiku, gan būt uzticīgiem vēlētājiem dotajiem solījumiem. «Mēs savu mugurkaulu esam saglabājuši,» teica deputāts. Tiesa, šāds scenārijs neesot speciāli gatavots. Pie tā partija nonākusi organiski, valdības veidošanas procesā.
Savukārt KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs skaidroja, ka līdz ar šo frakcijas lēmumu tiks uzlabots tās nolikums. Tajā varētu iestrādāt normu, kas atrunātu kārtību, kādā frakcijas ietvaros izveidotu šķirtas grupas, un katrai no tām būs pieejami tikai tās politiskajai orientācijai piederīgie dokumenti. Tāpat KPV LV iecerējusi cīnīties arī ar informācijas noplūdi, jo A. Zakatistovam neesot pieņemami, ka viņš bieži par notikumiem frakcijā ātrāk uzzina no medijiem, ne no frakcijas biedriem.
Frakcijas priekšsēdētājs gan nespēja paskaidrot, kādi argumenti frakcijas sēdē tika pausti par labu šādam līdz šim nebijušam modelim, taču steidza noraidīt aizdomas, ka KPV LV frakcija sadalījusies ne tikai ideoloģiski, bet arī pieslienoties katra savam līderim - Artusam Kaimiņam vai A. Gobzemam.
«Šobrīd sabiedrībā ir izveidojies, manuprāt, maldinošs uzskats, ka frakcija ir lojāla Artusam Kaimiņam vai Aldim Gobzemam. Tā nav taisnība. Frakcijas deputātu vairākums vēlas turpināt strādāt. Frakcijas deputātu vairākums uzskata, ka viņi ir devuši solījumu saviem vēlētājiem, un priekš viņiem reliģija ir partijas programma, nevis lojalitāte vienam vai otram līderim,» skaidroja A. Zakatistovs.
Pat, ja tā patiešām ir, tad ne visi KPV LV frakcijas biedri spēj samierināties ar vairākuma lemto. Tā Aldis Blumbergs, kurš atbalsta opozicionāru izslēgšanu no frakcijas, savā situācijas vērtējumā ir skarbs. «De facto tā nav frakcija, tai nav kopīga mērķa,» teica deputāts. Viņš gan uzskata, ka frakcijas dīvainās konstrukcijas dēļ valdības stabilitāte nav apdraudēta, jo par to balsojušo 11 deputātu balsis koalīcijai ir garantētas.
Kaut arī vietu frakcijā A. Gobzems ir saglabājis, viņš trešdien zaudēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Jauno konservatīvo partiju pārstāvošajam līdzšinējam komisijas vadītājam Jānim Bordānam kļūstot par tieslietu ministru, komisiju vadīs viņa partijas biedre Juta Strīķe, bet A. Gobzema amatu ieņems Nacionālās apvienības biedrs Ritvars Jansons.
Atgādinām, ka pirms vēlēšanās KPV LV līderi demonstrēja dokumentu, kurā vēlēšanās kandidējušie it kā uzņemas nolikt deputāta mandātu, ja kaut kādu iemeslu dēļ nākas pamest frakciju. Pirms balsojuma par A. Gobzemu un pārējo opozicionāru izslēgšanu no frakcijas A. Blumbergs gan skaidroja, ka piespiest nolikt mandātu nav iespējams un šāds līgums nav uzskatāms augstāk par tautas doto mandātu.
Rādīt reklāmu
