Gerhards pauda, ka šis likumprojekta iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no tā, vai tie tiks virzīti caur valdību, vai arī tos bez Ministru kabineta starpniecības Saeimā iesniegs atsevišķi deputāti. “Es zinu, ka ir ļoti daudzi deputāti, kas gatavi šo likumprojektu iesniegt arī pa tiešo Saeimā,” viņš norādīja.

Ministrs izteica prognozes, ka tad, ja Saeima šoruden vēl pirms vēlēšanām pirmajā vai pat jau otrajā lasījumā atbalstīs iepakojuma depozīta sistēmas likumprojektus, tad sistēma pilnvērtīgi varētu sākt darboties no 2020. gada 1. janvāra. Viņa arguments bija arī tāds, ka absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, jo grib dzīvot tīrā un nepiemēslotā vidē, bet tie, kuri iestājas pret šīs sistēmas ieviešanu, ir jūtamā mazākumā.

Jau iepriekš rakstīts, ka  iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Sistēmas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi – līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.

VARAm uzskata, ka depozīta sistēma veicinās iepakojuma nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu atkritumu poligonos un dabā. Depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma. Pret sistēmas ieviešanu ir vairāki uzņēmēji un Zemkopības ministrija.