Saruna ar Ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu par iespējamām tiesvedībām saistībā ar atļauju anulēšanu vairākiem uzņēmumiem, kuri ražo elektroenerģiju OIK sistēmas ietvaros. Ministrs atzīst, ka OIK sistēmas ieviešana bija fundamentāla makroekonomiska kļūda, kuru diemžēl ir grūti labot, ja ievērojam tiesiskās paļāvības principus. Vienlaikus viņš neizslēdz kriminālprocesus pret šīs sistēmas izstrādātājiem.
- Ekonomikas ministrija OIK iepirkuma ietvaros ir anulējusi vairākas atļaujas, kas ļaus novērst iespējamo OIK izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītā uzņēmuma Rīgas enerģija advokāti stāsta, ka ministrijas lēmumu pamatojumi ir rakstīti juridiski neprofesionāli un tiesā tos būs iespējams viegli apstrīdēt. Ja viņiem tas izdosies, valstij būs jāmaksā miljoniem eiro soda naudās. Kas šos lēmumus izstrādāja?
- Ministrijā ir juristi, kas tos sagatavoja. Tas ir ministrijas lēmums.
- Naudas summas, kas tiek pieminētas saistībā ar šo lēmumu pieņemšanu un atļauju anulēšanu, ir milzīgas. Mēs runājam par simtiem miljonu eiro. Elektroenerģijas patērētājiem tie ir ietaupītie līdzekļi, savukārt ražotājiem negūtie ienākumi. Ja viņiem izdosies pierādīt, ka Ekonomikas ministrijas lēmumi ir juridiski nekorekti un viņiem izdosies tos apstrīdēt tiesā, tad soda naudās valsts būs spiesta samaksāt, iespējams, vēl lielākas summas. Kāpēc lēmumu pamatojuma izstrādei netika piesaistītas spēcīgas starptautiski atzītas juridiskas firmas? Vai ministrijas juridiskā kapacitāte ir pietiekama?
- Domāju, ka tā tāda ir. Skaidrs, ka būs tiesvedības. Tajā brīdī, kad piešķir kaut ko labu, visi ir stāvā sajūsmā, bet tajā brīdī, kad mēģinām ko ierobežot, visi spurojas pretī. Gribu tomēr uzsvērt, ka pirmais solis bija tāds, ka mēs saskaņojām šo OIK sistēmā ielikto valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju, kuras stingra norāde bija - mums jāveido tā sauktais pārkompensācijas mehānisms. Respektīvi, tiem uzņēmējiem, kas ir saņēmuši par daudz ienākumu, turpmāk būtu jāsaņem mazāk, jo kapitāla atdeves norma ir noteikta deviņu procentu apmērā visā projektu darbības perioda laikā. Daļai uzņēmēju mēs ienākumu apmērus jau samazinājām un ietaupījām trīs miljonus eiro. Lietas būtība ir diezgan vienkārša. Uzņēmējiem izsniegtās atļaujas bija jāizmanto līdz noteiktam laikam. Ja tas netika izdarīts… Punkts. Viss. Atļauja ir anulēta. Ministrija ir sagatavojusies arī tiesvedībām, un domāju, ka nepieciešamības gadījumā tās pozīciju varētu pārstāvēt arī plašāki juridiski spēki. Savukārt šajā brīdī ministrijai pašai bija jātiek skaidrībā.
- Ņemot vērā iespaidīgās summas, tomēr nav skaidrs, kāpēc plašāki juridiski spēki netika piesaistīti uzreiz. Slēdzot līgumu ar kādu pieredzējušu un spēcīgu juridisku firmu, tur varētu iekļaut punktus, kas paredz vismaz daļēji sadalīt finansiālo atbildību. Tagad jūs esat uzņēmies politisku atbildību, taču jau rudenī ir Saeimas vēlēšanas un ekonomikas ministrs pēc tam varat arī vairs nebūt. Kas tad uzņemsies atbildību par miljonus eiro lielajiem zaudējumiem, ko valstij var nest tiesvedība?
- Jebkurai ministrijai ir pietiekami jaudīga juristu komanda, kas strādā ar šiem jautājumiem, un ministrija var tikt galā ar saviem spēkiem. Mums Juridiskajā departamentā ir deviņi cilvēki, kuru uzdevums ir pārstāvēt valsts pozīciju. Katrai lietai ir arī vismaz četru acu princips. Tā kā tie nebija vienpersoniski sagatavoti dokumenti.
- Jūs pieminējāt Eiropas Komisiju, ar kuru saskaņoti lēmumi par OIK, kas tiek kvalificēts kā valsts atbalsts. Deputāts Ivars Zariņš preses konferencē norādīja, ka šāda saskaņojuma sākotnēji nebija un tāpēc šo tiesiskās paļāvības principu nevar minēt kā argumentu tam, ka pret OIK sistēmu neko nevarot darīt.
- Tā ir juridiska ekvilibristika. Stājoties pie saviem amata pienākumiem, man bija skaidrs, ka OIK sistēma ir klasificējama kā valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem un par to nevar būt nekādu šaubu. Protams, bija pārsteigums, ka iepriekšējās valdības to nebija saskaņojušas ar ES. Saskaņošana uzreiz tika noteikta par vienu no ministrijas prioritātēm. Saskaņojumu mēs panācām. Tika atzīts, ka valsts atbalsts bijis likumīgs, un tika ieviests arī pārkompensācijas modelis, kas noteica, ka projektu peļņa to darbības laikā nevar pārsniegt 9% no pašu ieguldītā kapitāla. Visiem, kas ir pelnījuši, valsts uzlika par pienākumu izlīdzināt peļņas masu uz to laiku, kamēr atļauja ir izsniegta. Pašlaik pārrēķinu esam veikuši vairāk nekā 200 elektroenerģijas ražošanas stacijām, panākot aptuveni trīs miljonu eiro samazinājumu, un turpinām to darīt. Uzņēmēji, protams, nav priecīgi. Saistībā ar šo jautājumu ir ierosinātas 16 tiesvedības, tomēr mēs rīkojamies stingrā saskaņā ar ES vadlīnijām. Jāatgādina, ka Latvijas valsts ir izsniegusi vairāk nekā 1000 atļauju, no kurām 400 ir realizētas. Tas, ka Latvijas valstij saskaņā ar ES normām šis valsts atbalsts bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un tas netika izdarīts uzreiz - tā ir taisnība. Tomēr tagad viss ir saskaņots, un saskaņojums nosaka, ka valsts atbalsts visā tā sniegšanas laikā ir bijis likumīgs.
- Vai nebūtu nepieciešams nopietns politisks izvērtējums tai situācijai, kurā saistībā ar OIK ieviešanu esam nokļuvuši. Valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem pienāksies vēl ilgi, un līdz 2037. gadam tam tiks iztērēti vairāki miljardi eiro.
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Rādīt reklāmu
