Gadījumā, ja kādai amatpersonai ir pamatotas aizdomas par tās nelikumīgu izspiegošanu, tai pašai ar to jātiek galā, vēršoties valsts drošības iestādēs, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Šāds Valsts prezidenta viedoklis izriet no atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par ģenerālprokurora nelikumīgu izspiegošanu.
Jautājumi Valsts prezidentam
Šā gada februāra sākumā ar Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas speciālistes Kristīnes Kļavenieces starpniecību Neatkarīgā Raimondam Vējonim adresēja vairākus jautājumus. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, vai Valsts prezidents informāciju par ģenerālprokurora nesankcionētu slepenu novērošanu ieguva no plašsaziņas līdzekļiem vai no pretizlūkošanas dienestiem; vai ir pārliecība, ka ģenerālprokurora nesankcionētā novērošana un dzīvesvietas kontrole nav veikta kāda ārvalstu slepenā dienesta uzdevumā.
Tāpat Neatkarīgā vaicāja, vai Valsts prezidentu pilnībā apmierina Latvijas pretizlūkošanas struktūrvienību veiktais darbs un to sarūpētā informācija; vai nav zināma informācija arī par citu Latvijas valsts amatpersonu nesankcionētu novērošanu un kontroli; vai gadījums, kad veikta augstas Latvijas valsts amatpersonas nesankcionēta novērošana un kontrole, nav jāizskata Nacionālās drošības padomē?
Trūkstot informācijas
Uz minētajiem jautājumiem Neatkarīgā saņēma atbildi: «Valsts prezidents Raimonds Vējonis informāciju saistībā ar iespējamu nesankcionētu Ērika Kalnmeiera novērošanu un iekļūšanu viņa dzīvesvietā ieguva no plašsaziņas līdzekļiem. Kā jau izskanējis publiski, Ē. Kalnmeiers nav vērsies ar iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, tāpēc Valsts prezidenta rīcībā nav plašākas informācijas par šo iespējamo notikumu. Valsts prezidents uzsver, ka jebkurai amatpersonai, ja rodas šāda veida aizdomas, ir nekavējoties jāgriežas tiesībsargājošās iestādēs, lai tiktu veiktas visas nepieciešamās darbības iespējamo apstākļu noskaidrošanai.»
«Valsts prezidents jau iepriekš ir paudis, ka pilnībā uzticas Latvijas atbildīgo iestāžu kompetencei un profesionalitātei ar valsts drošību saistīto apdraudējumu novēršanai. Par to liecina arī Jāņa Maizīša atkārtota izvirzīšana Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam. Valsts prezidents ir uzsvēris: «J. Maizītis ir apliecinājis savu profesionalitāti, neatkarību un principialitāti, aizsargājot ar Latvijas valsts drošību saistītās sabiedrības intereses.» Valsts prezidents ir aicinājis Saeimas deputātus lēmumu par jauno SAB vadītāju pieņemt atbildīgi un nevilcinoties.»
Profesionāļi sapratīs
Jāatgādina, ka 6. februārī intervijā Neatkarīgajai Ē. Kalnmeiers atklāja, ka ticis nelikumīgi izspiegots. Ģenerālprokurors pastāstīja, ka viņa dzīvesvietā vairākkārt kādas personas ir veikušas «nelikumīgu iekļūšanu». Jau citiem plašsaziņas līdzekļiem viņš precizēja, ka nelūgtie ciemiņi 2011. gadā viņa dzīvojamā mājā Jūrmalā pēc rakņāšanās pa medību ieroču glabāšanas skapi aizmirsuši atpakaļ piestiprināt drošības uzlīmes. Savukārt 2017. gadā pēc slepeno darbību veikšanas, pametot ģenerālprokurora privātmāju, piemirsuši sētā iedzīt atpakaļ suni, kurš bijis arī sazāļots, kā arī steigā uz grīdas paklāja pamanījušies pazaudēt vienu būtisku novērošanas ierīces detaļu.
Jāatgādina, ka Ē. Kalnmeiers piecus gadus (1988.-1993.) strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē. Sācis kā izmeklētājs, beidzis kā pārvaldes priekšnieks, līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt viņa kompetenci, cita starpā arī operatīvā darba metodikā.
Fragmenti no Neatkarīgās intervijas ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru:
- Kādēļ [Jutas] Strīķes acīs pēkšņi [vienā brīdī] kļuvāt «ļaunais»?
- KNAB iekšienē starp priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un Strīķi pakāpeniski samilza iekšējais konflikts. Reiz Strīķe ar [KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri] Jurašu atnāca pie manis. Notika saruna par to, cik [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir slikts. Strīķe mēģināja iesaistīt mani savā KNAB iekšējā karā, lai es nostājos viņas pusē. Es šajā konfliktā neiesaistījos - ne vienā, ne otrā pusē. Centos objektīvi vērtēt notiekošo. Bet, ja tu neesi ar viņiem, tad tu esi pret viņiem - tā tas tika uztverts. Ar to brīdi biju kļuvis par «slikto», kaut arī pirms tam netiku uzskatīts par «labo». Jau 2010. gada beigās kāds augsta līmeņa KNAB darbinieks informēja mani par to, ka Strīķe ar Jurašu ir devuši komandas saviem operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par mani un par manu ģimeni, ar mērķi kaut ko sliktu sagrābstīt par mani. Tā viņi visu laiku grābstīja to slikto, bet neko tā arī nesagrābstīja.
- Vai jūs esat pārliecināts, ka jūs nesankcionēti nenoklausījās?
- Nē, neesmu.
- Nevēlaties pamēģināt to noskaidrot?
- Nē, es neko nedarīšu, pilnīgi noteikti. Varu runāt arī par nelikumīgu iekļūšanu manā dzīvesvietā. Man ir pamats uzskatīt, ka ne vienu reizi vien tas ir noticis. Par to es esmu informējis attiecīgās drošības iestādes. Vēl pret mani ir veiktas arī citas nelikumīgas darbības. Kas to darījis, neteikšu, jo pagaidām nav pierādījumu. Uzsveru - tas ir mans personīgais viedoklis. Es uzskatu, ka pret mani ir notikusi ne viena vien nelikumīga darbība.
- Pie kā gan jūs varat vērsties pēc palīdzības - KNAB tur visi ir savējie, militārajā pretizlūkošanā strādāja Strīķes vīrs, savukārt SAB abus piesedza?
- Pie kā varu, pie tā vēršos.
- Jūs esat ne tikai ģenerālprokurors, bet arī valstsvīrs. Jūsu teiktais nozīmē, ka darbojas grupējums, kurš slepeni ievāc ziņas par vadošajām valsts amatpersonām. Kur šīs ziņas tiek izmantotas - tikai publikācijām vai arī ietirgotas ārvalstu slepenajiem dienestiem, gaidāmajai vēlēšanu kampaņai?
- Pagaidīsim vasaru. Paskatīsimies, kas parādīsies publiskajā telpā.
Rādīt reklāmu
