17. novembris, Sestdiena
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvijā Pētījums: Latvijas iedzīvotāji tērē vairāk, nekā nopelna
Latvijā Pētījums: Latvijas iedzīvotāji tērē vairāk, nekā nopelna
Autors: NRA.lv / 7. februāris 2018, 16:21
Latvijas iedzīvotāji slikti māk rīkoties ar savām finansēm, nereti tērējot vairāk, nekā nopelna, un izmantojot vieglas iespējas aizņemties, tajā skaitā ātros kredītus, liecina Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) veiktā pētījuma "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā" rezultāti.


Pētījumā noskaidrots, ka 32% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu veidošanas pieredzes, bet 90% sabiedrības nav gandrīz nekādu zināšanu par ieguldījumiem.

Vienlaikus pētījumā 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai.

Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji neņem kredītu bankā, ir ātra un ērta aizdevumu noformēšana pie nebanku aizdevējiem (71,7%), tas, ka nav jāpaskaidro aizņēmuma iemeslus (52,27%) un nav jākārto dažādas formalitātes (51,99%), iespēja aizņemties nelielu summu (51,39%), izdevums uz ļoti īsu laika periodu (45,27%), nav jāprasa nauda radiem, draugiem (39,48%), ērta un viegla kredīta pagarināšana (35,83%), nav nepieciešami lieli, regulāri ienākumi (31,81%), izdevīgi nosacījumi, piemēram bezprocenta aizdevums (25,42%), dažādas atlaides, akcijas lojāliem klientiem (16,51%), iespēja izvēlēties summu, termiņu, procentus (11,39%), var neuztraukties par atdošanu, nebanku aizdevēji to necenšas piedzīt (0,68%).

LU BVEF asociētais profesors Jānis Priede sacīja, ka pētījuma mērķis bija noskaidrot iemeslus, apstākļus un situācijas, kā arī pārdošanas prakses, kas mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot distances jeb ātros kredītus. Pētījumā izgaismojušies patērētāju dzīvesstila momenti dzīvot šodien, tērēt visus līdzekļus šodien, lai gan ir jābūt līdzsvaram un cilvēkiem jāveido arī uzkrājumi. Liela daļa iedzīvotāju ir ar neregulāriem un nelegāliem ieņēmumiem, kas tiem traucē izmantot klasisko komercbanku pakalpojumus. Tāpat zemo precentlikmju dēļ noguldīt naudu depozītā nav izdevīgi.

Galvenie pētījumā iegūtie secinājumi ir tas, ka Latvijā patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz iedzīvotāju ienākumus, un ir zema finanšu pratība. Iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra ir ļoti zemā līmenī, kamēr ātro kredītu uzņēmumu apgrozījums aug. Tāpat pētījumā noskaidrojies, ka iedzīvotāji neveido uzkrājumus, kam galvenais iemesls ir vieglā kredītu pieejamība. Sabiedrības acīs pamazām nebanku aizdevēji kļūst līdzīgi bankām.

Arī cilvēku spēja atšķirt nebanku un banku kredītdevējus ir visai zema.

LU profesors Ivars Austers norādīja, ka galvenie faktori, kas traucē iedzīvotājus veidot finanšu uzkrājumus, ir viegla kredītu pieejamība, dažādas vajadzības, kā piemēram, apģērbs, elektropreces, ceļojumi, kā arī neuzticība naudas sistēmas stabilitātei, neskaidrība par nākotni un zemi ienākumi.

Kritiska situācija veidojoties tad, ka iedzīvotāji nevar izkļūst no ātro kredītu apburtā loka. Nereti cilvēki nelepojas, ka ņem ātros kredītus, taču, ņemot vērā to, ka citi tā rīkojas, atkārto šo soli. Visbiežāk šāds lēmums tiek pieņemts - emocionāli, uzmanību pievēršot aktuālo vajadzību apmierināšanai, nevis ilgtermiņā.

Tāpat ātro kredītu patēriņu veicina - tas, ka tos paņemt ir ātri un ērti, nevienam nekas nav jāpaskaidro, piebilda Austers. Būtiska ietekme ir arī reklāmai, draugu ieteikumiem un tiešajai pārdošanai, piemēram, zvaniem, īsziņām un e-pasta vēstulēm. Pastāv arī sakarība starp ātro kredītu izmantošanu un to, vai cilvēks pazīst ātro kredītu ņēmējus.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks sacīja, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme ir stabila un pēdējo gadu laikā ir stabila ekonomikas augšupeja, par ko liecina makroekonomiskie rādītāji, iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, izmantojot dažādus finansējuma avotus, tostarp dažādus kreditēšanas veidus. Līdz ar to būtiski izglītot sabiedrību par finanšu pratību.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa apstiprināja, ka vairāk nekā 40% no nebanku kredītdevējiem ņemto aizņēmumu ir ātrie kredīti. Ātro kredītu cilvēki visbiežāk ņem ātro kredītu rēķinu un parādu segšanai, pārtikas un sadzīves preču iegādei, transporta līdzekļa iegādei vai remontam, elektronikas preču un sakaru līdzekļu iegādei, zālēm vai medicīnas pakalpojumiem, mājokļa remontam un ceļojumiem.

Pēc viņas teiktā, cilvēkam ir rūpīgi jāizvērtē, vai viņam tiešām ir nepieciešams šis kredīts un kāda iespēja atmaksāt kredītu. "Cilvēkiem ir tiešām grūtības izvērtēt savu maksātspēju - ir vai nav nepieciešams kredīts un kāds," uzsvēra PTAC vadītāja, piebilstot, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem 50% no tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās to atkārtoti pie citiem kredītdevējiem, vai no draugiem, lai atmaksātu parādu.

Vītoliņa aģentūrai LETA teica, ka Latvijas iedzīvotāji slikti māk rīkoties ar savām finansēm, par ko pēc būtības liecina ātro kredītu ņemšana, jo šis aizdevumu veids nav piemērots mērķiem, kam cilvēku izmanto šos līdzekļus. "Cilvēki maz domā par to, kā pareizāk savas finanses pārvaldīt vai neveido uzkrājumus tāpēc, ka ir viegli pieejami kredīti," viņa sacīja. Taču iedzīvotājiem jāņem vērā, ka, ņemot ātros kredītus un nespējot tos nomaksāt, pastāv risks zaudēt darbu. Katram cilvēkam atkarībā no viņu ienākumu veida ir jāizvērtē iespējas atmaksāt aizņēmumu.

Pēc viņas teiktā, PTAC sācis informatīvi izglītojošu kampaņu par atbildīgu aizņemšanos "Sauc lietas īstajos vārdos", kurā vērsīs Latvijas iedzīvotāju uzmanību zemo finanšu pratību Latvijā un aicinās iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo ilgtspēju, lemjot par naudas aizņemšanos.

Tostarp tapusi mājaslapa "parads.lv", kurā mājaslapā cilvēki var redzēt, cik darba stundu būs jāstrādā, lai kredītu atmaksātu. Šajā mājaslapā ir arī "Parādu vārdnīca", kurā ir patērētājiem noderīga informācija, lai tie atpazītu dažādus terminus finanšu pratības kontekstā, izglītojoša satura materiāli un plānots rīkot arī dažādus informatīvus pasākumus, lai celtu finanšu pratību.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats