Pirmdien t.s. “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē tika izvaicāti partijas “Gods Kalpot Rīgai” priekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un “Rīgas Tirdzniecības osta” (RTO) valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš.

Plašākus jautājumus komisijas sēdē raisīja žurnālā “Ir” publiskoto sarunu autentiskums. Kā atklāja Ameriks, viņam kriminālprocesa ietvaros bija iespēja noklausīties vienu sarunu, par kuru kriminālprocess ierosināts. “Tajā daļā, kuru noklausījos, nav bijuši lamu vārdi, bet tekstā tie parādās. Pieļauju, ka kādam licies, ka tā būs sulīgāk,” sacīja Ameriks, pieļaujot, ka žurnālā publiskotās sarunas varētu būt tikai daļēji patiesas.

Vienlaikus viņš norāda, ka kriminālprocess par šo sarunu, kurā viņš piedalījies, izbeigts, jo nav konstatēts noziedzīgs nodarījums.

Komisijas sēdē piedalījās arī “Rīgas Tirdzniecības osta” (RTO) valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, kurš norādīja, ka uzņēmumam laikā no 2009. gada līdz 2010. gadam nekādi darījumi ar toreizējo politiķi Aināru Šleseru neesot bijuši, kā tas aprakstīts žurnālā.

Komentējot žurnālā “Ir” pausto apgalvojumu, ka Šlesers “ar politiku taisīja sev naudu”, Kļaviņš atbildēja, ka “RTO 2009. gadā, 2010. gadā un 2011. gadā nav bijuši nekāda veida darījumi ar Šleseru (….) par naudas pelnīšanu politikā grūti spriest, ar politiku nenodarbojos un politikā nepiedalos,” noteica uzņēmējs.

Savukārt vaicāts par Ventspils mēra Aivara Lemberga un Šlesera ietekmi uz laikrakstu “Diena”, Kļaviņš norādīja, ka viņam tādas informācijas neesot. “Par Šlesera un Lemberga iesaisti man nekādas informācijas nav. Kas attiecas uz Šķēli, ar viņa pārstāvēto konsultāciju uzņēmumu RTO bija noslēgts viens līgums,” skaidroja RTO valdes priekšsēdētājs.

Par to, vai sarunas ir autentiskas jautājumi radās arī komisijas pieaicinātajiem ekspertiem. Ilggadējais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš norādīja, ka komisijai uz jautājumu, vai sarunas ir autentiskas, ir pēc iespējas ātrāk jāsniedz atbilde. “Vai žurnāla rīcībā nonāca audio ieraksti vai sarunu atšifrējumi? Komisijai tas būtu jānoskaidro,” teica Gruziņš, norādot, ka Lembergs būs pirmais, kurš jautās par autentiskumu. Arī viņš pauda neticību, ka, piemēram, Ameriks varētu izrunāties tik rupji, kā žurnālā aprakstīts.

Prokurors Māris Leja norādīja, ka vārdi atšķiras no audio ieraksta un atšifrējuma, atzīstot, ka bijušas vairākas neatbilstības tekstā un audio saturā. “Tīri saturiski vārdi neatbilst,” pauda Leja, norādot, ka pēc septiņiem gadiem nevar konkrēti pateikt vietas, kur konstatētas neatbilstības.

Jau vēstīts, ka žurnāls “Ir” atklātībā nodevis viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas pēc medija vārdiem “liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta”, viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos.”

Lai arī avotu, no kura sarunas iegūtas, medija galvenā redaktore Nellija Ločmele atklāt negrasās, “Ir” publiskojis vairākus it kā notikušu sarunu fragmentus, norādot, ka tie satur informāciju par iespējamo noziegumu slēpšanu.

Sarunu autentiskums gan joprojām nav pierādīts, savukārt, atsaucoties uz likumā noteiktajām tiesībām, medijs ir atteicies izpaust, kādā veidā valsts noslēpumu saturošā informācija nonākusi žurnāla rīcībā.