13. decembris, Trešdiena
Vārda dienas: Lūcija, Veldze
Sākuma lapa » Sabiedrība » No sirds Latvijai balansē uz iznīcības sliekšņa
No sirds Latvijai balansē uz iznīcības sliekšņa
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 7. decembris 2017, 13:31
Bijušās valsts kontrolieres dibinātās partijas No sirds Latvijai Saeimas frakcija balansē uz iznīcības sliekšņa, jo, to pametot kaut vienam deputātam, tā vairs nebūs tiesīga pastāvēt. Tas savukārt nozīmētu ierobežotāku pieeju informācijai, kā arī mazāku Saeimas budžeta apmaksātu tehnisko atbalstu.

12. Saeimā No sirds Latvijai (NSL) iekļuva ar septiņiem mandātiem, bet nebija ilgi jāgaida, lai parādītos pirmās baumas par šīs frakcijas nestabilitāti. Taustāmu formu šīs runas ieguva 2016. gada rudenī, kad pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām kratīšanām NSL birojā par izstāšanos no frakcijas paziņoja Ringolds Balodis.

Toreiz viņš savus draudus nerealizēja, jo netika gūts apliecinājums tam, ka NSL būtu iesaistīta kādā nelikumīgā partijas finansēšanas shēmā. KNAB gan šajā lietā, kurā pirms gada tika aizturēts arī miljonārs Jūlijs Krūmiņš, bet Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīts par aizdomās turamo nelikumīgas partiju finansēšanas shēmas realizācijā, turpina izmeklēšanu un nekādu informāciju par tās gaitu neatklāj.

Kopš tā laika neticība par NSL spēju pārdzīvot 13. Saeimas vēlēšanas nākamā gada rudenī nav zudusi, bet divu deputātu izstāšanās no partijas un NSL frakcijas tās tikai pastiprinājusi.

Arvīds Platpers un Silvija Šimfa to, ka apsver iespēju izstāties no NSL, atklāja vēl pirms partijas kongresa, kas notika 28. oktobrī. Kongresu abi deputāti pameta, solot jau tuvākajā laikā paziņot par savu lēmumu. «Tuvāko laiku» nācās gaidīt nedaudz ilgāk par mēnesi, kad 1. decembrī abi politiķi nāca klajā ar paziņojumu par partijas pamešanu.

«Lai mūsdienās politikā realizētu idejas, šobrīd ir jāskrien sprints, ne maratons. NSL kā politiskais spēks ir noskaņojusies uz maratonu. Mans viedoklis ir atšķirīgs. Nesakrīt mūsu domas arī politisko partiju apvienību veidošanas jautājumā,» savu lēmumu argumentē S. Šimfa. Neoficiāla informācija gan liecina, ka pēc publiskajiem paziņojumiem par iespējamo izstāšanos I. Sudrabas viedoklis par iespējamu NSL apvienošanos ar kādu citu politisko spēku pirms 13. Saeimas vēlēšanām kļuvis pielaidīgāks. Laikam nepietiekami.

Līdz ar to NSL frakcijā palikuši tikai pieci deputāti, un tas ir ar likumu noteiktais deputātu skaita minimums, lai politiskā partija Saeimā varētu baudīt tikai frakcijām paredzētās privilēģijas.

Politiskās partijas Saeimas frakcijai saimnieciskajiem un reprezentācijas izdevumiem ik mēnesi pienākas desmit eiro par katru deputātu. Frakcijai pienākas arī Saeimas apmaksāts tehniskais sekretārs un konsultants, un, jo lielāka frakcija, jo lielāks pavadošais personāls, kas ārpus frakcijām esošajiem deputātiem nepienākas. Paliekot bez frakcijas, NSL būs jāatsakās arī no Saeimas autobāzes īpašajiem pakalpojumiem - katrai frakcijai pienākas viens auto, bet frakcijas vadītājam atsevišķs.

Edvards Smiltēns, kas vasaras nogalē pameta Vienotību un tās Saeimas frakciju, atzīst, ka darbam bez šīm mazajām privilēģijām var ātri pielāgoties, taču jūtams esot personāla trūkums un tas, ka neatkarīgajiem deputātiem ir ierobežotāka pieeja informācijai par topošajiem Saeimas lēmumiem.

Un ļoti iespējams, ka pēc 2018. gada sagaidīšanas NSL deputātiem būs jāpierod pie šādas realitātes, jo par aiziešanu no partijas atkal ierunājies R. Balodis. Un šoreiz līdz ar viņu NSL varētu pamest arī Romāns Mežeckis. «Ir Ziemassvētku laiks, mēs domājam,» saka R. Balodis. R. Mežeckis pagaidām ir spartiski lakonisks un bez nākotnes plānu iztirzāšanas tikai norūc, ka joprojām strādā NSL frakcijā.

NSL jau ilgstoši ir ļoti zemi reitingi, un novembrī tie knapi pārsniedza divu procentu slieksni. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka organizācijai iekļūt nākamajā Saeimā būs ļoti grūti, bet frakcijas iziršana šādu iespēju padarītu vēl neticamāku. «Jau tā prognozes viņiem nav labas, ja frakcija izjūk, tas šo prognozi tikai padarītu vēl ticamāku,» saka eksperts.

Par to, ka NSL zūd elektorāts, liecina arī tas, ka šī ir viszemāk finansētā no Saeimā ievēlētajām partijām. Šī gada laikā tā ziedojumos saņēmusi 18,8 tūkstošus eiro, bet otra mazākā frakcija, Latvijas Reģionu apvienība, kura Saeimā iekļuva ar astoņiem mandātiem, saņēmusi 66,4 tūkstošus eiro. Pat Artusa Kaimiņa pārstāvētā KPV LV, kurai reitingi ir vēl zemāki, spējusi piesaistīt lielāku finansējumu - 26,7 tūkstošus eiro.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats