22. novembris, Trešdiena
Vārda dienas: Aldis, Alfons
Sākuma lapa » Sabiedrība » Lauksaimniekiem ar 15 miljoniem nepietiek
Lauksaimniekiem ar 15 miljoniem nepietiek
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 8. novembris 2017, 12:17
Zemkopības ministrija izskata iespējas uz laiku atbrīvot zemniekus no kredītsaistību un ES fondu projektu pienākumu pildīšanas arī tajos novados, kur ārkārtas situācija nav izsludināta. Ja juridiski alternatīvas nebūs, valdībai tiks prasīta ārkārtas situācija visā Latvijas teritorijā.



Lielās augusta lietavas skāra galvenokārt Latgali un dažus Vidzemes novadus. Valdība reaģēja nekavējoties, un tas lauksaimniekiem ļāva iedarbināt ikvienā līgumā esošo force majeure punktu, kas pieļauj saistību neizpildi no līdzēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Zemnieki var laikus nepiegādāt produkciju, var laikus nemaksāt par Eiropas Savienības līdzfinansētu traktoru un tādā garā. Ārkārtas situācija sākotnēji izsludināta 27 Latvijas novados, tad sarakstam piepulcēti vēl pāris, bet nu jau slapjā augusta sāpināti sajutušies lauksaimnieki visā Latvijā. Vismaz organizācijas Zemnieku saeima valde vakar apsprieda iespēju aicināt valdību izsludināt krīzi visā Latvijā.

Konkurējošā biedrība Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ar līdzīgām idejām pagaidām klajā nav nākusi. Iespējams, tāpēc, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis jau laikus paziņoja, ka neredz pamatu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā. Īpašais tiesiskais režīms nevarot būt instruments, lai veiksmīgāk risinātu sarunas ar kreditoriem.

LOSP uzskata, ka drīzāk nepieciešams fokusēties uz sarunām ar Eiropas Komisiju par iespējamo papildu atbalstu. Latvijas valdības atvēlētie 15 miljoni eiro tiek sadalīti starp zemniekiem, kuri saimnieko 29 lietavu smagāk skartajos novados - tajos, kur izsludināts ārkārtas stāvoklis. Taču zaudējumi šogad piemeklējuši zemniekus arī citos reģionos, un Eiropas atbalstu attiecīgi varētu sadalīt visiem cietušajiem.

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs pagājušajā nedēļā veica apsekojumu slapjuma apskādētajās saimniecībās ārpus reģiona, kur izsludināta ārkārtas situācija. Augkopības eksperte Ilze Skudra stāsta, ka kopumā apmeklētas 682 saimniecības No šī gada ražas sējumi un stādījumi cietuši 22 470 hektāru platībā. Pamatā tie ir graudaugi - 60%, pārējais - griķi, kartupeļi, zirņi, pupas, citi dārzeņi. Tāpat izmirkuši rudens sējumi, kas ražu dotu nākamgad. Arī galvenokārt graudaugi. Sēkla sapuvusi un nepārziemos 19,7 tūkstošu hektāru platībā. Zemgalē bojājumu esot mazāk, Kurzemē vairāk. Taujāta, vai divas nedēļas ilgušais lietus izraisīs bankrotus, eksperte skaidro, ka tas atkarīgs no katras saimniecības individuālā attīstības līmeņa. Graudu audzētāji šajā ziņā ir labākā situācijā, kartupeļu un citu dārzeņu audzētāji sliktākā. Valdības atvēlētā laikapstākļu kompensāciju nauda šiem lauksaimniekiem pagaidām iet secen. Tikmēr Latgalē ārkārtas situācijas oficiāli piemeklētajos novados zemnieki jau to saņem. Turklāt vairāk naudas saņem tie, kuri savus stādījumus un sējumus bija apdrošinājuši - plus pieci procenti. Šādi valdība vēlas veicināt zemnieku praksi apdrošināt sējumus. Latgalē to pašlaik darot pārāk maz lauksaimnieku. Tātad tālredzīgākie saņem naudu no apdrošinātājiem un arī no valsts.

Valdības lēmums piešķirt zemniekiem naudu tika pamatots ar viņu pašu iesniegumiem Lauku atbalsta dienestā un saimniecību apsekojumiem. Ārkārtas situācijas skartajās 29 teritorijās eksperti apsekoja kopumā 2933 saimniecības. Par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 ha lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetros segto platību.

Pēc LOSP aprēķiniem, valsts atvēlētā nauda kompensē aptuveni 71% faktisko ieguldījumu. Jāatgādina, ka lauksaimniecība Eiropas Savienībā ir vienīgā nozare, kas tik dāsni tiek subsidēta. Tieši lauksaimnieku bagātības vairošana ir viens no galvenajiem savienības pastāvēšanas mērķiem.

***

Cietušās teritorijas novados, kur nav izsludināta ārkārtas situācija

Šā gada sējumi un stādījumi apskādēti 22 470 hektāru platībā.

No tiem 60% graudaugi, 40% griķi, kartupeļi, zirņi, pupas un citi dārzeņi

Sējumi nākamajam gadam izmirkuši 19 700 hektāru platībā.

84% graudaugi.

Aptuveni 60% bojāto sējumu Kurzemē

Apsekotas 682 saimniecības

Dati: Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats