24. oktobris, Otrdiena
Vārda dienas: Modrīte, Mudrīte, Renāte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Vidusskolās mācības būs valsts valodā
Vidusskolās mācības būs valsts valodā
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 10. oktobris 2017, 12:18
Pēc trim gadiem visās Latvijas vidusskolās paredzēts pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā, un plānota vēl virkne izmaiņu, lai uzlabotu mazākumtautību skolu beidzēju valsts valodas prasmi. Nozarē strādājošie atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres, taču vērš uzmanību uz latviešu valodas skolotāju trūkumu it īpaši mazākumtautību skolās, kas varētu radīt problēmas, lai veiksmīgi īstenotu plānoto reformu.


Jau 2004. gadā skolās tika nostiprināts bilingvālās izglītības princips, tomēr 22% mazākumtautību jauniešu valsts valodas prasmes joprojām ir pamatlīmenī vai tās ir vājas, vai to nav nemaz, uz problēmu sabiedrības integrācijas jomā uzmanību vērsis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lai panāktu situācijas uzlabojumu, IZM ieplānojusi virkni pasākumu: no 2020./2021. mācību gada vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus pasniegs latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus); 12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. gada un 9. klasē no 2019./2020. gada būs tikai latviešu valodā; no 2019/2020. gada, sākot ar 7. klasi, 80% mācību vielas pasniegs latviešu valodā. Tam pievienosies arī pastiprināta valsts valodas apmācība jau pirmsskolas posmā.

Daugavpils Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča atbalsta IZM ierosinājumu vidusskolās pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Lielu problēmu tas nesagādāšot, it īpaši tajās mazākumtautību skolās, kur jau tagad to dara vai arī tikai nelielu daļu mācību priekšmetu māca dzimtajā valodā. Esot gan viens klupšanas akmens, kas varētu traucēt reformas ieviešanu - latviešu valodas skolotāju trūkums. Labu pedagogu atrast neesot viegli. Tam piekrīt arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns un Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva.

«Šobrīd latviešu valodas mācīšana ir apdraudēta,» teic J. Vediščeva. Šajā izglītības iestādē, kura skaitās viena no mazākumtautību «top» skolām, 10. līdz 12. klasēs un arī pamatskolas beidzamajā klasē apmācība jau notiek valsts valodā. Diemžēl arī šajā skolā visai grūti sameklēt pedagogus, kas mācītu latviešu valodu. Pašlaik vidusskolas posmā strādājot trīs skolotājas, no kurām divas ir pensijas vecumā. Ja viņas izlemj doties pelnītā atpūtā, tad problēmas esot lielas, atzīst skolas direktore.

Pēc ilgiem laikiem izdevies piesaistīt vienu Liepājas universitātes absolventi. Tas, ka viens no iemesliem, kāpēc nevar atrast pedagogu mazākumtautību skolā, būtu nelabvēlīgā attieksme pret šā mācību priekšmeta skolotājiem, neesot tiesa. Tā gan bijis 2004. gadā, kad ieviesa bilingvālo apmācību - tad situācija tiešām bijusi nokaitēta un strādāt latviešu valodas skolotājiem bijis grūti. Bet tagad tas noteikti tā neesot - vismaz savā skolā J. Vediščeva to neesot novērojusi.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats