Neeksistē tādas tiesību normas, kas noteiktu par pienākumu automātiski piešķirt pilsonību valstī dzimušiem bezvalstniekiem. Par bērniem līdz 18 gadu vecumam atbildīgi ir viņa vecāki. Piešķirt pilsonību personai, kura ģimene nevēlas bērna nākotni saistīt ar Latviju, nozīmē risku radīt jaunu valstij nelojālu pilsoņu loku.

Pieaugot personai pašai būs iespējas izdarīt patstāvīgu izvēli par labu Latvijas pilsonībai.

Šāds prezidenta ierosinājums nav atbalstāms arī tāpēc, ka Latvijā joprojām ir dalīta izglītības sistēma.

“Ja mērķis ir saliedēta un vienota Latvijas sabiedrība, būtu jāsāk ar lēmumu par bērnudārzu un skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā,” – uzskata Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

“Ja rūpes tiešām būtu par vienotu sabiedrību, tad prezidents aizstāvētu ideju par skolu tīklu vienā – latviešu valodā. Pašreizējais Raimonda Vējoņa priekšlikums drīzāk atgādina mēģinājumus iegūt prokrieviskās partijas “Saskaņa” atbalstu pirms prezidenta vēlēšanām,” uzskata Dzintars.

Valsts prezidents plāno tuvākajā laikā iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiks, ka jauni nepilsoņi Latvijā vairs nevar piedzimt, jo vai nu nepilsoņu bērniem jākļūst par Latvijas pilsoņiem ar piedzimšanas brīdi vai arī viņu vecākiem jāizvēlas viņiem citas valsts pilsonība.