Portāla Labdien.lv aptaujātie politikas eksperti, kuri gan vēlējās saglabāt anonimitāti*, pauž, ka šobrīd līdz ar “oligarhu sarunu” celšanu gaismā novērojama izteikta cīņa par varu. Tajā iesaistījušās ne tikai jaunās politiskās apvienības, kuru tagadējo dalībnieku, bet iepriekš KNAB izmeklētāju, neizdarības dēļ, reiz slēgta “oligarhu lieta”, bet arī popularitāti zaudējusī koalīcijas partija “Vienotība” un sociāldemokrātiskā partija Saskaņa. Šobrīd notiekošais politiskajās aizkulisēs liek domāt, ka “oligarhu lieta” aktivizēta, lai izspēlētu noteiktu scenāriju un panāktu iznākumu, kurā politisko spēku samērs Saeimā kardināli mainītos.

Kā uzsver politologi, pavisam droši, ka aiz atjaunotās “oligarhu lietas”, kas kā reiz uzpeldējusi pirms Saeimas vēlēšanām, slēpjas savtīgas intereses un vēlme nokļūt pie varas.

Lai to panāktu sabiedrībā tiek sētas šaubas, rīkoti naida mītiņi, veidotas jaunas un šķeltas vecās apvienības. Spilgts piemērs tam ir “Vienotība”, kuru pametuši pieci tā sauktā “liberālā spārna” deputāti, iezīmējot kārtējās izmaiņas Latvijas politikā.

Līdz ar šaubu ēnas mešanu pār Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), daudz labākās pozīcijās nokļuvusi arī partija Saskaņa, kuras intereses skaidri apliecina partijas Saeimas frakcijas deputāta Ivara Zariņā nesenā intervija raidījumā “Preses klubs”, ka latviešiem līgums ar partiju “Vienotā Krievija” ir pats svarīgākais pēc NATO līguma. Partijas intereses Saeimā līdz šim īstenot liegusi ZZS nevēlēšanās strādāt vienā koalīcijā ar Saskaņu. Līdzīgu viedokli paudusi arī Nacionālā apvienība.

Tā kā ZZS pozīcijas joprojām ir stabilas, par ko liecina pētījumu centra SKDS jūlijā veiktā aptauja, kurā ZZS reitings ir 13,8%, Saskaņa, visticamāk, izmantos jebkuru iespēju, lai mestu sprunguļus ZZS spieķos, t.sk. arī izspēlējot “oligarhu sarunu” kārti.

Netiek izslēgts, ka līdzīgi rīkosies arī citas partijas, mēģinot popularizēt sabiedrībā viedokli, ka “labāk valdībā iet ar Saskaņu nekā ar oligarhiem”.

Eksperti gan ir vienisprātis, ka šobrīd “oligarhu lietu” vispareizāk risināt tiesiskā ceļā nevis ar valdības šūpošanas mēģinājumiem, kā rezultātā tiek apmierinātas tikai partiju intereses un iegūts lielāks elektorāts katrai no tām. Ja jau reiz Saeima izveidojusi “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tad cerams, ka tā sasniegs rezultātus un noskaidros patiesību. Bet tikmēr jebkuri mēģinājumi izmantot “Rīdzenes sarunas” savu reitingu celšanai, var tikt uzskatīti par centieniem panākt, lai pie varas nonāktu Kremlim lojāla partija.

*uz jautājumu par anonimitāti, viens no aptaujātajiem augstskolas pasniedzējiem atbildēja:

“Kad vajadzēja, mēs cīnījāmies pret kulakiem un cēlām komunismu, pēc tam visi audzējām kukurūzu un cīnījāmies pret bezstrādes ienākumiem, tad organizējām kooperatīvus un gājām dziesmotā revolūcijā, bet vēl pēc tam vācām miljonu kādam politiķim un slīcinājām lielkapitālistus – oligarhus. Neredzat bara instinktā sakņotu pretrunu? Es gan, bet nevēlos tāpēc zaudēt darbu. Šobrīd it kā galvenā tēma – oligarhi un valsts nozagšana, bet arī tas pāries.”