25. maijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Lāča pakalpojums nākotnes pensijām?
Lāča pakalpojums nākotnes pensijām?
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 6. novembris 2015, 12:21
Izmaiņas pensiju aprēķināšanā jeb apdrošināšanas iemaksu algas indeksa «nostabilizēšana» uz «1» neatkarīgi no ekonomikas svārstībām, protams, nozīmē, ka krīzes gadījumā pensiju vairs neietekmēs negatīvs indekss, taču tas nozīmē arī to, ka izaugsmes un īpaši straujas izaugsmes gadi pensijas aprēķinam neko nedos. Pensiju kapitāla indekss būs nemainīgi viens un tas pats cipars «1».


Kā vienu no nozīmīgākajiem darbiem šogad labklājības ministrs Uldis Augulis min krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu jau no nākamā gada. Sākotnēji pārrēķinās tās pensijas, kuras piešķirtas 2010. gadā, 2017. gadā – 2011. gadā piešķirtās pensijas, bet 2018. gadā – no 2012. līdz 2015. gadam piešķirtās pensijas. Tāpat ir noteikts, ka nākotnē šāda situācija nevarēs atkārtoties, jo kapitāla indekss būs fiksēts un tas vairs nevarēs būt negatīvs. Neatkarīgi no izmaiņām ekonomikā indekss saglabāsies «1». «Pasargāsim nākotnes pensionārus no straujām ekonomiskām svārstībām,» uzsver labklājības ministrs.

NRA.lv atgādina, kas ir pensijas kapitālam piemērojamais indekss, kas krīzes gados būtiski ietekmēja pensiju apmēru. Pensijas apmērs tiek noteikts, aprēķinot pensijas kapitālu (cilvēka personīgajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas) un to aktualizējot jeb reizinot ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem. Visu uzkrāto pensijas kapitālu aktualizē atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algu izmaiņām valstī. Nupat Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir noteikusi apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2015. gadam – 1,0620, un tas apliecina, ka ekonomikā vērojama izaugsme. Šis indekss rēķināts, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecību periodā no 2014. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. jūlijam un periodā no 2013. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. jūlijam. Lai arī šis indekss noteikts virs «1», saskaņā ar pensiju likuma grozījumiem, kurus Saeima pieņēma šāgada vasarā, šādu indeksu izmantot nevarēs. Tā kā no 2016. gada 1. janvāra stāsies spēkā likuma grozījumi, kas paredz no 2009. gada līdz 2011. gadam noteikto negatīvo indeksu koriģēšanu, tad, piešķirot vai pārrēķinot  pensijas pēc 2016. gada 1. janvāra, no 2009. gada līdz 2015. gadam noteikto indeksu vietā tiks izmantots indekss «1».

Ar «1» tiek aizstāti visi indeksi no 2009. gada – gan negatīvie, gan pozitīvie, piemēram, gan 2009. gada indekss 0,9622, gan 2010. gada indekss 0,7978 (līdz šim zemākais indekss), gan augstāki indeksi, piemēram, gan indekss 2013. gadam, kas bija 1,0758. Indeksu koriģēšana skars ikvienu sociāli apdrošināto personu, par kuru ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pensija vēl nav piešķirta.

No tā sauktajiem negatīvajiem indeksiem cieta visi tie pensionāri, kuri pensionējās, sākot no 2010. gada līdz pat 2014. gadam (pēc tiesībsarga aplēsēm, pensionāri zaudēja aptuveni 20 procentus no savas pensijas, kāda varētu būt, ja netiktu piemērots negatīvais indekss). Šajos gados pensionējās ievērojams skaits cilvēku – vairāk nekā 100 000, visvairāk – 2010. gadā, un bija politiski jāizšķiras, vai un kā šiem cilvēkiem pārrēķināt pensijas. Labklājības ministrija (LM) centās ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus, taču faktiski (tiesa, par to nav populāri publiski runāt, jo svarīgi bija, un tas ir pozitīvi vērtējams fakts, ka krīzes laikā cietušiem pensionāriem pensijas pārrēķina) ar šīm indeksa izmaiņām tiks ietekmēti visu nākotnes pensionāru pensijas apmēri. Tos neietekmēs ne iespējamie krīzes gadi, bet arī ne augšupejas un attīstības gadi. Tas nozīmē, ka šīs likuma izmaiņas nesīs arī zaudējumus tiem cilvēkiem, kuri sociālās iemaksas sākuši krāt pēdējos gados, vienkārši runājot, viņu pensijas kapitāls, ja nebūtu šo grozījumu, tiktu reizināts ar lielāku indeksu.

Likuma pieņemšanas laikā LM pensiju eksperti norādīja, ka apdrošināšanas iemaksu algas indeksus negatīvi ietekmēja finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums. Tāpēc bija nepieciešams novērst, ka pensijas kapitāls ir tik ļoti atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas krasām svārstībām. Taču speciālisti nenoliedz, ka likuma mērķis ir ne tikai novērst «sliktāko scenāriju», bet panākt, lai vairs turpmāk neatkārtotos arī nesamērīgi augstu apdrošināšanas iemaksu algas indeksu piemērošana (piemēram, 2007. gada indekss bija 1,3593). Tāpēc jāierobežo indeksu reālais pieaugums.

Cik daudz pensiju jāpārrēķina?

Nākamgad pārrēķinās

2010. gadā piešķirtās 31 203 vecuma pensijas (vidējais apmērs 334,05 eiro)

2062 apgādnieka zaudējuma pensijas (vidējais apmērs 118,18 eiro)

239 izdienas pensijas (vidējais apmērs 354,55 eiro)

2017. gadā pārrēķinās

2011. gadā piešķirto 23 731 pensiju

2018. gadā pārrēķinās

2012. gadā piešķirto 13 231 pensiju

2013. gadā piešķirtās 18 535 pensijas

2014. gadā piešķirtās 17 525 pensijas

Avots: Labklājības ministrija



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: pensijas

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats