Brīvprātīgie lielākoties nodarbojas ar bēgļu izglītošanu – latviešu valodas mācīšanu, dažādu integrācijas pasākumu organizēšanu. Kā arī šie cilvēki atbalsta bēgļus ikdienas gaitās, piemēram, palīdzot aiziet līdz kādai konkrētai iestādei. Brīvprātīgie ir liels atbalsts bēgļiem, jo no valsts puses šobrīd nav ikdienas aktivitāšu nodrošinājuma, atklāj biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.

Bēgļu veiksmīgai integrācijai ir nepieciešamas atbalsta personas ar pieredzi un zināšanām.

“Atbalsta personas tā vienkārši nerodas, ir tikai jāpilnveido jau esošie speciālisti. Piemēram, sociālie darbinieki, kuri strādā vienkāršā sociālajā dienestā, ir ļoti kreatīvi, un viņu prasme sameklēt resursus, kas nepieciešami bēgļiem, ir vērā ņemama,” stāsta Zalcmane.

Pagaidām atbalsta personas vēl netiek meklētas. Domājams, ka liela šo personu daļa būs jau esošie speciālisti, kuri tiks papildus apmācīti darbā ar patvēruma meklētājiem. Šo personu meklēšana būs Labklājības ministrijas kompetencē.

Sandra Zalcmane uzskata, ka ziema bēgļu iebraukšanai ir nepateicīgs laiks, jo šos cilvēkus skar lielas klimata pārmaiņas, daudzi šī iemesla dēļ slimo. Tas rada papildus izdevumus medicīniskajai aprūpei, kā arī siltam apģērbam.

Biedrība “Patvērums „Drošā māja”” ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību.