Aptuveni puse Latvijas ģimenes ārstu pārsniedz valsts noteiktās kvotas uz dažādiem izmeklējumiem un medikamentiem, ko apmaksā valsts. Latvijas ģimenes ārstu biedrības priekšsēdētājs Pauls Princis atklāj, ka, viņaprāt, šī tendence ir pamatota.

"Šīs kvotas ir nepietiekamas, un pacientu slimības kļūst arvien biežākas un ielaistākas - tas ir Latvijas īpašais stāsts," vēsta Princis.

Aptuveni 20 % valsts iedzīvotāju nav pieejama pilnvērtīga veselības aprūpe, savukārt 10 % tā nav pieejama vispār. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijas veselības aprūpe nav pieejama apmēram trešdaļai iedzīvotāju. Pacienti nevēlas doties pie ārsta, baidīdamies dzirdēt to, ka jāārstējas, jo tas nav viegli gan finansiāli, gan speciālistu nepieejamības dēļ.

"Šobrīd situācija Latvijas veselības aprūpē kļūst vēl sliktāka, nekā līdz šim, " atzīst Latvijas ģimenes ārstu biedrības priekšsēdētājs.

"Ja kvotas šobrīd tiek pārtērētas, un mums ir jāatgriežas pie 2013. gada finansējuma, tad faktiski tas varētu nozīmēt diezgan dramatisku situāciju. Būs ļoti grūti noteikt, kas ir tie pacienti, kuriem vajag izrakstīt valsts apmaksātus medikamentus un kuriem nē. Tas tomēr ir netaisnīgi, ka kāds atbalstu saņems, un cits nē."

Latvijas ģimenes ārstu biedrība šobrīd nopietni apspriež to, vai ir lietderīgi parakstīt līgumu ar valsti, balstoties uz šādiem nosacījumiem.

"Varbūt, šo pozīciju vajadzētu vienkārši svītrot, jo es neuzskatu, ka ģimenes ārstam vajadzētu vakarā ar kalkulatoru skaitļot, cik daudz valsts naudas viņš ir iztērējis. Viņam, pirmkārt, vajadzētu domāt par cilvēku veselību," paskaidro Princis.

Jau šobrīd varētu teikt, ka Latvijā nav valsts apmaksātas medicīnas, jo pacients no savas kabatas maksā daudz vairāk.