Juhansone skaidroja, ka ES dalībvalstis piekritušas palīdzēt Itālijai un Grieķijai tikt galā ar migrācijas spiedienu, ar kuru tās saskaras, līdz ar to, vairs nevar atteikties no bēgļu uzņemšanas.

"Doma ir, ka šie cilvēki paliek šajās dalībvalstīs līdz brīdim, kamēr viņi var atgriezties savās mītnes zemēs," sacīja Juhansone, norādot, ka saskaņā ar noteikumiem, šie cilvēki saņems uzturēšanās atļauju, kas paredz, ka viņi dzīvo un uzturas valstī, kur saņēmuši šo atļauju. Bēgļiem būs iespēja ceļot ES ietvaros, taču pamatuzturēšanās vieta būs tā valsts, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju.

"Bēgļi Latvijā uzturēsies piecus, septiņus un arī vairāk gadus. Ideālā pasaulē mēs visi cerētu, ka konflikti Āfrikā tiks atrisināti, bet mēs visi esam pietiekami reāli, lai saprastu, ka tas prasa laiku, un situācija ir pietiekami sarežģīta, lai tas nebūtu ne gadu, ne divu gadu jautājums," norāda Juhansone.

Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņemt 250 bēgļus. Šāds lēmums izraisījis neizpratni gan atsevišķu deputātu, gan lielā daļā sabiedrības.