Par pašreizējo AT priekšsēdi balsoja 53 deputāti no Saskaņas, Zaļo un zemnieku savienības, No sirds Latvijai un Nacionālās apvienības, kuru pārstāvošais Dzintars Rasnačs vada Tieslietu ministriju. Tomēr arī šajā politiskajā spēkā bija I. Bičkoviča kandidatūras pretinieki – Einars Cilinskis, kas nobalsoja pret, un četri deputāti, kas atturējās.

Diskusijas Saeimā izraisīja tas, ka pretēji AT plēnuma lēmumam, ar kuru uz priekšsēdētāja amatu atkārtoti virzīja I. Bičkoviču, Vienotības deputāti, neapmierināti ar viņa darbu, aicināja balsot pret I. Bičkoviču, raksta NRA.lv.

Saskaņā ar Ineses Lībiņas-Egneres interpretāciju AT plēnuma lēmums par I. Bičkoviča izvirzīšanu uz AT priekšsēža amatu nav saistošs un deputāti var brīvi balsot pret viņu. Savu pozīciju viņa argumentēja ar faktiem, ka jau tālajā 1998. gadā un arī šogad I. Bičkovičs nesaņēma simts procentu atbalstu savai kandidatūrai ne AT plēnumā (23 no 40 balsīm), ne Saeimā, turklāt viņa vadībā neesot samazinājušies ne lietu izskatīšanas termiņi tiesā, ne veiktas citas būtiskas reformas.

«Mēs nekad neiejauksimies tiesu varas darbībā. Arī ar šo balsojumu mēs neiejauksimies tiesu varas darbībā, lietu spriešanā un tiesu neatkarībā. Taču pie šāda neviennozīmīga atbalsta es uzskatu, ka mēs savā atklātajā balsojumā arī varam norādīt uz šīm kļūdām,» teica I. Lībiņa-Egnere.

Savukārt Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš atgādināja parlamentāriešiem, ka tiesu vara Latvijā ir neatkarīga un Saeimai vajadzētu uzticēties AT tiesnešiem (katru no tiem amatā ievēlējusi Saeima), kas izraudzījušies sev vadītāju. Turklāt normatīvajos aktos nemaz neesot atrunāta situācija, ja Saeima neatbalsta AT plēnuma izvirzīto kandidātu.

«Lielā mērā likumdevēja rīcība attiecībā uz revidēšanu Augstākās tiesas palātas virzītam kandidātam ir ierobežota. Argumentiem «par» vai «pret», it īpaši «pret» jābūt nopietniem, lai iedragātu un no likumdevēja varas iejauktos neatkarīgas tiesu varas kompetencē,» teica A. Elksniņš.

Savukārt oponentes piesaukto faktu, ka par I. Bičkoviča atkārtotu virzīšanu AT priekšsēdētāja amatam nobalsojuši tikai 23 no 40 plēnuma locekļiem, A. Elksniņš pavērsa pret pašu I. LībiņuEgneri. «Ja jūs šāda veida argumentu piemērojat attiecībā uz Augstākās tiesas palātas virzāmo kandidātu, tad, lūdzu, atbildiet – cik Saeimas vēlēšanās procentuāli vēlētāji ir atbalstījuši jūs? Es apskatījos – 22 procenti. 78 – tas nozīmē pēc jūsu loģikas, neatbalstīt Bičkoviča kungu ir pret jums, bet jūs esat demokrātiskās procedūras ietvaros ievēlētie Saeimas deputāti, kuri, vēl jo vairāk, vada Latvijas valsti,» atgādināja politiķis.

I. Bičkovičs Latvijas Universitātē ieguvis jurista izglītību. Viņš bijis Aizkraukles rajona tiesnesis un kopš 90. gadiem AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis. 1999. gadā viņš tika ievēlēts par AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju, divas reizes ievēlēts par Tiesnešu biedrības prezidentu un 2008. gadā kļuva par AT priekšsēdētāju.