Pretestības diena pašmāju gļēvlatviskumam. Diena, kad latvieši, domājot,
ka protestē pret Krieviju, noskaņo pret sevi visu pasauli. Nacionālās
pašapziņas un identitātes diena. Piemiņas diena tiem, kas nebaidījās
cīnīties pret sarkano mēri. Diena, kad atdzimst fašisms. Diena, kad
Latvijas valsts vadītāji bēg komandējumos un atvaļinājumos. Publisko
versiju par 16. marta būtību ir daudz, un tās visas stāsies spēkā jau
pirmdien.
Viedokļu sadursmes epicentrs kā katru gadu atradīsies pie Brīvības pieminekļa. Tomēr pašvaldības un drošības dienestu organizētajā 16. marta atzīmētāju loģistikā sagaidāmi arī būtiski jauninājumi. Pirmo reizi atšķirīgi domājošie tiks šķirti viens no otra nevis ar attālumu, bet gan laiku. Jāatgādina, pērn tā dēvētajiem antifašistiem vieta tika ierādīta Bastejkalnā un cauri policijas ķēdei viņi netika laisti. Savstarpēja apsaukāšanās ar leģionāru atbalstītājiem tādējādi bija neefektīva, un arī līdz kautiņiem netika. Šogad Brīvības pieminekļa pakāje tiek atvēlēta abām frontēm, un, jācer, šo lēmumu nenāksies nožēlot brīdī, kad leģionāri un viņu atbalstītāji dosies projām, bet leģionāru nonievātāji ieradīsies. Bīstamā maiņa notiks pulksten vienos.
Sašķiroti laikā
Pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis stāsta, ka antifašisti paši piedāvājuši sadalīt laiku un pie Brīvības pieminekļa ierasties vēlāk, turklāt viņi arī apsolījuši neizmantot skaņu pastiprinošās iekārtas. Nekādu performanču, nekādu
iestudējumu! Protams, jautājums, vai šie solījumi no organizatoru puses tiks pildīti un vai viņi arī centīsies nomierināt kādus antifašistiski noskaņotus provakatorus, kas varētu uzrasties televīziju kameru iepriecināšanai. Tas pats gan sakāms arī par pretējo spārnu, ko formāli pārstāv trīs atsevišķi pasākumi un organizatori: biedrība Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa, no kuras mātes organizācija Daugavas Vanagi ir oficiāli norobežojusies, biedrība Nacionālo karavīru atbalstam un vēl pērkoņkrustietis Igors Šiškins. Vismaz cits citam viņi apņēmušies netraucēt.
Tad vēl pašvaldībā pieteikti pasākumi, kam ar leģionāriem formāli vispār nav nekādas saistības. Sabiedriski aktīvā juriste Ieva Brante pieteikusi piketus pie Krievijas un Vācijas vēstniecībām, atgādinot par šo valstu pastrādātajiem noziegumiem pret Latvijas valsti. Savukārt cita domubiedru grupa akcentu pārlikšanai izmantos 17. martu – 1944. gadā šajā dienā tika pieņemts Latvijas Centrālās Padomes memorands un deklarēta nepieciešamība nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību.
Akcentu pārlikšana
Pēc vēsturnieka Aināra Lerha domām, tas arī ir pareizais ceļš. «Akcents ir jāpārliek uz šiem trešā ceļa gājējiem, jo starptautiski mēs ļoti slikti izskatāmies. Ieraugot burtus SS, nevienam nav nekādu šaubu, ko tie nozīmē, un mēs neesam tik ietekmīgi, lai mainītu pasaules domu.»
Sarežģītu vēsturi ir sarežģīti paskaidrot. Izrādās – pat vēsturniekiem, kuri izprot savu valsti. Tāpēc Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda nodoms izplatīt pirms 16. marta bukletus, kas vienkāršā valodā skaidrotu, kāpēc veco karavīru gājienu ik gadu pavada visādi mūsdienu līdzjutēji un āksti, īsti neizdevās. Skrejlapas taps citu gadu. Informācija ar latviešu vēsturnieku kopīgo pozīciju pagaidām būs pieejama internetā. Centrālā atziņa – latvieši leģionā tika iesaukti piespiedu kārtā, pārkāpjot jau tobrīd spēkā esošās normas, kas okupēto teritoriju iedzīvotājus liedz iesaistīt bruņotos formējumos. Savukārt iemesli, kāpēc 16. marts ir iezīmēts Krievijas propagandas kalendārā, jau vairs nav saistīti ar vēsturi, bet gan mūsdienu politiskajām peripetijām. Ne velti šajā datumā Latvija kļūst interesanta tik daudziem ārvalstu žurnālistiem – viņi gaida nevis skaidrojumu, bet šovu. Ārlietu ministrija gan nezina teikt, cik kameru atbrauks, jo oficiāli akreditē vien tos žurnālistus, kas uzturas Latvijā pastāvīgi vai regulāri. Tādu esot ap 30.
Cirks vienalga ieradīsies
Vai šovs būs, lielā mērā atkarīgs no aktieriem. Vienus pašvaldība sadarbībā ar Drošības policiju jau nofiltrējusi. Biedrība GVD Baltia, kas vāca humāno palīdzību un naudu nosūtīšanai uz Ukrainu, taču nepareizajai pusei. Viņi gribēja Kronvalda parkā organizēt it kā pret karu vērstu vairāku dienu sapulci. Drošības policija kategoriski iebilda, pašvaldība aizliedza. Taču gan jau provokatori izdomās ko citu. Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets skaidro aģentūrai LETA: «Viens no galvenajiem tā saukto antifašistu protesta akciju mērķiem ir diskreditēt Latviju kā valsti, kur it kā atdzimst fašisms. Taču ar šo pašu izdomātā mīta popularizēšanu maz apmeklētās konferencēs nepietiek, lai noturētu gadu no gada mediju uzmanību uzburtajai problēmai. Tāpēc vajag arī provokatīvas aktivitātes ielās, lai šokētu vai izaicinātu.»
Pieteiktie pasākumi 16. martā RĪGĀ• No plkst. 11 līdz 13 gājiens no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli. Organizē biedrība Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa. Plānotais dalībnieku skaits 100.
• No plkst. 6 līdz 13 sapulce Brīvības pieminekļa laukumā un piegulošajos parkos. Organizē biedrība Nacionālo karavīru atbalstam. Plānotais dalībnieku skaits norādīts 30.
• No plkst. 11 līdz 13 Igora Šiškina organizēts pikets pie Laimas pulksteņa. Dalībnieku skaits 20 cilvēku.
• No plkst. 13 līdz 14 sapulce/pikets Brīvības pieminekļa laukumā. Organizē biedrība Latvijas Antinacistiskā komiteja.
• No plkst. 9 līdz 9.30 Ievas Brantes organizēts pikets pie Krievijas vēstniecības. Piedalīties plāno 50 cilvēku.
• No plkst. 9.30 līdz 10 Ievas Brantes organizēts pikets pie Vācijas vēstniecības. Piedalīties plāno 50 cilvēku.
Avots: Rīgas dome
Rādīt reklāmu
