Latvija ir bagāta ar derīgo izrakteni, kas netiek pilnvērtīgi izmantots –
tā ir kūdra. Tikai 4% mūsu kūdras atradņu tiek lietotas, un arī no tām
lielākā daļa aizceļo uz ārzemēm, kamēr pašu puķu podos jāber no Polijas
un citām valstīm ievesta krietni sliktākas kvalitātes kūdra ar zemu
auglību.
Turklāt kūdru var izmantot ne tikai dēstu audzēšanai – var ražot ogles filtrus, tekstilu. Kombinācijā ar vilnu (40:60) iegūstama lieliskas kvalitātes šķiedra, kas neuzlādējas ar statisko elektrību, nestaipās un turklāt vēl aizsargā no ultravioletā starojuma. Vēl nesalīdzināmi lielāku atdevi kūdra dotu, ja tiktu izmantota apkurē, tāpat kā Igaunijā vai Somijā. No visiem kurināmā veidiem kūdra ir vislētākā, bet efektīvākais kurināmais būtu kūdra sajaukta ar šķeldu. Izmaksu ziņā reizes piecas lētāka par dabasgāzi, turklāt jāuzsver, ka šis ir pašu mājās ar pašu rokām iegūstams resurss. Šobrīd nozare pastāvīgi nodarbina 2500 cilvēku, kopā ar sezonas strādniekiem – divtik, nodokļos 2013. gadā valstij samaksāti vairāk nekā 16 miljoni eiro, un nozarei būtu kur augt.
Kūdras ieguves problēmas pēdējā laikā cilātas vairākās zinātniskās konferencēs, tajā skaitā Latvijas Universitātē. Lietišķās ģeoloģijas sekcijā šim tematam pievērsies doktorants Jānis Krūmiņš. Viņa pētījuma galvenais secinājums – mūsu kūdra ir tik bagātīga kā nafta Saūda Arābijā, taču mēs to neizmantojam. Pamatcēloņi esot divi. Pirmkārt, purviem un kūdras atradnēm nepamatoti plašās teritorijās ir uzlikti aizsargājamu teritoriju liegumi. «Iegūt varētu ievērojami vairāk, un nekādu nozīmīgu negatīvu iespaidu tas neatstātu.» (Somijā izmanto 60% atradņu.) Otrkārt, no esošajām atradnēm lielākā daļa pieder ārzemniekiem, kurus interesē vienīgi izejvielas eksports, nevis pievienotās vērtības radīšana tepat uz vietas. Tāpēc arī lauksaimnieki un dārzkopji sūdzas, ka labu Latvijas kūdru Latvijā sarežģīti nopirkt.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācija lēš, ka kopējā kūdras atradņu platība Latvijā ir 640 100 ha jeb aptuveni 10% no valsts teritorijas. Taču arī izmantotajās atradnēs nofrēzēts tiek tikai virsējais slānis. Apakšā paliek melnā kūdra, ko varētu izmantot apkurē. Tā šobrīd ir asociācijas galvenā rūpe – gan palielināt kūdras ieguves apjomus, gan dažādot izmantošanu. Galvenais šķērslis ir valsts nenoformulētā attieksme. «Mums nav definētas politikas, cik daudz atdot ieguvei un cik – dabas aizsardzībai,» skaidro asociācijas izpilddirektore Ilze Ozola. 2003. gadā kūdru apkurē pārtrauca izmantot pēdējā katlumāja Latvijā, un kopš tā laika universāla atruna, lai neīstenotu valstiski atbildīgu politiku, bija rūpes par dabu, respektīvi – nekā nedarīšana.
Tagad situācija varētu mainīties. Kūdras rūpnieki piespieduši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iekļaut viņu nozari Vides politikas pamatnostādnēs. Valdība ministrijai uzlikusi par pienākumu izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju, katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi. Ievērojot kūdras nozares uzņēmumu lielo interesi, ministrija plāno šo darbu sākt tieši ar kūdras izmantošanas stratēģijas izstrādi.
Taču ātri gan nekas uz priekšu nevirzīsies – vispirms jāpārdzīvo Eiropas Savienības Padomes prezidentūra, kas šobrīd nobloķējusi valsts pārvaldes darbaspējas. Pēc tam pāris gadi tiks veltīti biotopu skaitīšanai, lai aprēķinātu, kāda daļa purvu pašlaik tiek izmantoti kūdras ieguvei, kāda daļa paliek aizsardzībā. Kā skaidro ministrijas preses dienests: «Jautājums par to, vai 4% kūdras purvu, kas tiek izmantoti tautsaimniecībā, ir daudz vai maz, ir diskutabls, jo nav zināms, kā šis skaitlis aprēķināts.» Taču zīmīga piebilde, ka visi Latvijā sastopamie purvi atbilst kādam no ES nozīmes biotopiem. Tas nozīmē, ka teorētiski arī turpmāk kūdru var pasludināt par aizsargājamu no izrakšanas izrakteni, no kā Latvijas iedzīvotājiem nebūs nekāda labuma.
Rādīt reklāmu
