Jau sen vairs nav pārsteigums, ja Rīgas Centrālā stacijā tiek
izsludināta ārkārtas situācija un tā tiek slēgta, ir bijis zvans par
bumbu vai mīnām, kas atrodas ēkā. Šo „joku” rezultātā kavējas vilcieni,
tiek traucēts T/c Origo darbs, zaudējumi rodas gan A/S „Pasažieru
vilciens”, gan VAS „Latvijas Dzelzceļš”, gan protams arī pasažieriem,
kuri kavē darbu, netiek mājās vai uz pasākumiem. Bet, kas vēl ļaunāk –
šādi viltus zvani un viltus trauksmes notrulina sabiedrības uzmanību un
tad, kad briesmas patiešām notiek, cilvēki uz to nereaģē ar pienācīgo
uzmanību.
Policijai ar "viltus zvanītājiem” ir, ko noņemties. "Pērn visā Latvijā bija vairāk kā 50 gadījumu, kad tiek zvanīts un ziņots par spridzekļiem vai kādām citām draudošām briesmām,” skaidro Valsts Policijas (VP) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis. „Uz katru šādu zvanu policija reaģē nopietni. Tiek evakuēti cilvēki, apturēta vilcienu satiksme, slēgta un pārmeklēta centrālā stacija. Ja tiek zvanīts par kādu objektu, kas apdraud arī, piemēram, satiksmi, tiek slēgtas ielas. Policijas resursi, kas tiek iztērēti, un zaudējumi, šādu zvanu sakarā, ir ievērojami,” uzsver T. Sadovskis.
Zvana pusaudži un dzērāji
„Cilvēki, kas zvana, ir ļoti dažādi. Ir gan tādi, kas zvana alkohola reibumā, gan tādi, kas ir vienkārši vieglprātīgi un vēlas pajokot, protams, ir arī nepilngadīgie zvanītāji. Pārsvarā netiek konstatēts, ka zvanītājs vēlētos tieši ieriebt uzņēmumam,” atzīst T. Sadovskis, tomēr piezīmē: „Pērn gan bija viena 19 gadus veca jaunkundze, kāda T/C Origo telpās izīrējoša uzņēmuma darbiniece, kura šādus zvanus veica trīs reizes, jo nevēlējās turpināt strādāt,”. Tāpat viņš norāda, ka sods par šādu viltus zvanu veikšanu ir kriminālatbildība un pat cietumsods. Turklāt zvanītājus policija notver ātri un bieži. „Apmēram trīs ceturtdaļas no šiem gadījumiem tiek atklātas. Katrs gadījums, protams, tiek vērtēts individuāli, tomēr parasti zvanītāju izdodas notvert ļoti ātri. Aizvakardienas zvanītāju, uz kura zvana pamata tika slēgta centrālā stacija, izdevās aizturēt stundu pēc zvana veikšanas,” stāsta T. Sadovskis.
Tomēr par spīti visam policijas pārstāvis atgādina – uz šādiem zvaniem jāreaģē nopietni. „Mēs vēlētos aicināt līdzcilvēkus atturēt citus no šādas „viltus” zvanu veikšanas, bet tāpat arī vēlētos uzsvērt – cilvēkiem šādas trauksmes situācijas, tāpat kā policijai, jebkurā gadījumā jāuztver nopietni un jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi,” uzsver T. Sadovskis.
Nodara nopietnus zaudējumus.
Sazinājāmies arī ar T/c Origo īpašnieku A/S „Linstow Center Management” pārstāvi Aiju Liepiņu, lai noskaidrotu, kāda iekšējā procedūra tiek veikta T/c Origo pie šāda zvana saņemšanas. „Gan apsaimniekotāja, gan īrnieka zvana saņemšanas gadījumā par sprādziena bīstamiem priekšmetiem informācija tiek nodota Valsts policijai, un tiek veikta pilnīga evakuācija. Objektu pārbauda attiecīgie dienesti,” skaidro A. Liepiņa. Tāpat viņa arī norāda - lai gan statistiskas datus par saņemtajiem zvaniem uzņēmums nav apkopojis, zināms, ka zaudējumi T/c Origo nomniekiem katras evakuācijas gadījumā ir mērāmi vairākos tūkstošos eiro.
Arī A/S „Pasažieru vilciens” ir ļoti interesēts, lai šādu „viltus” zvanu vairs nebūtu. „Katra šāda reize mums rada sarežģījumus un zaudējumus. Ir bijušas reizes, kad zaudējumi ir pāris tūkstošu eiro apmērā,” min A/S „Pasažieru vilciens” pārstāve Ieva Miežubrāle.
Grib piedzīt iztērēto naudu
VAS „Latvijas Dzelzceļš” (LDz) visvairāk problēmu šādu viltus zvanu gadījumā rodas no sarežģītās darba pārorganizēšanas. „Katru reizi pēc šāda zvana tiek organizēts papildus darbs, ir papildus spriedze. Mums ir jāpārkoordinē darbs ar A/S „Pasažieru vilciens”, darbiniekiem jāmaksā alga par virsstundām. Protams, katra šāda reize rada arī finansiālus zaudējumus. Mums tie ir aptuveni 2000 eiro par gadījumu, kad tiek slēgta centrālā stacija,” situāciju apstāsta LDz pārstāvis Māris Ozols. LDz, kas šajā gadījumā pārstāv cietušo pusi, ir izlēmis – zaudējumi jāpiedzen. „Skaidrs, ka uz katru no šiem zvaniem jāreaģē nopietni un katrs gadījums jāvērtē individuāli, tomēr, strādājam pie tā, lai panāktu, ka par šādiem viltus zvaniem zaudējumus sedz zvana veicējs,” uzsver M. Ozols.
Ārsti vaino mazvērtības kompleksu
Portāls nra.lv sazinājās arī ar mediķiem, lai noskaidrotu, kādēļ cilvēki veic šādus zvanus. „Psihoterapijā to sauc par pasīvās agresijas kompleksu. Ir vēlme nodarīt kādam pāri, bet darīt to netieši – lai viņu nepieķer,” skaidro psihoterapeits Dr. Artūrs Utināns. Bieži arī šādu viltus zvanu veikšanas pamatā ir vēlme būt pamanītam. „Veicot šādus zvanus cilvēks jūtas svarīgs, nozīmīgs - ierauts pasaules notikumos. Pusaudži to uztver kā spēlēšanos. Viņi redz kā nopietnas policijas vienības dodas iekšā pārbaudīt staciju un tas viņos raisa pozitīvas emocijas. Bieži vien, kad šie jokotāji tiek pieķerti, viņi atbild – bet es jau tā nemaz nedomāju, es tikai pajokojos. Protams, šādi zvani ir ārkārtīgi kaitīgi, jo cilvēki, kuri saskarās ar tādiem dienu dienā, neglābjami notrulinās un uz tiem nereaģē ar vajadzīgo nopietnību,” nobeigumā piebilst Latvijas Universitātes docente un psiholoģe Anda Gaitniece – Putāne.
Rādīt reklāmu
