Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies 8. jūlijā, tādēļ jau
kopš aizvadītā gada nogales aktuāls ir jautājums, vai viņš kandidēs uz
otru termiņu. Pats prezidents un politiskās partijas par šo jautājumu
pagaidām klusē, bet eksperti lēš, ka viņa izredzes saglabāt augsto amatu
pozitīvi ietekmē sabiedrībā valdošais uzskats, ka «politika, tas ir
slikti».
Nav noslēpums, ka sabiedrībā A. Bērziņš nav guvis pašu lielāko atbalstu, par ko liecina ne tikai politologu paustais viedoklis, bet arī vēlētāju aktivitāte sociālajās tīklos. Tomēr visas Saeimā pārstāvētās partijas par prezidentu izsakās ar cieņu un teic, ka par prezidenta amata kandidātiem spriedīs tikai tad, kad A. Bērziņš būs atklājis savu izvēli.
Opozīcijā esošās No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba, piemēram, uzskata, ka jebkuras diskusijas par prezidenta amata kandidātiem iespējamas tikai pēc esošā prezidenta viedokļa noskaidrošanas, kuru tas solījis atklāt aprīlī.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars uzskata, ka A. Bērziņam ar savas atbildes sniegšanu nevajadzētu kavēties tik ilgi un gan sabiedrību kopumā, gan Saeimu informēt pēc iespējas ātrāk. Viņš skaidroja, ka neatkarīgi no A. Bērziņa izvēles frakcijā par atbalstu prezidenta kandidātiem netiks lemts, jo obligātie balsojumi frakcijā paredzēti tikai par tiem jautājumiem, kas ierakstīti partijas programmā.
«Mums programmā ir tautas vēlēts prezidents, bet, ņemot vērā, ka tas nebūs aktuāli šajās vēlēšanās, katram frakcijas deputātam pašam būs jāizvēlas, kā balsot,» skaidro politiķis.
To, ka Valsts prezidenta amatā labprāt redzētu juristu un Satversmes preambulas tēvu Egilu Levitu, neslēpj Nacionālā apvienība, taču oficiāli viņš vēl neesot uzrunāts, stāsta apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Pagaidām arī apvienības frakcija neesot noskaidrojusi savu biedru viedokli, kā balsot, ja atbalsts atkal būs jāpauž savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītajam A. Bērziņam. «Mums ir nedaudz pamainījies partijas sastāvs, tādēļ tuvākajā laikā precīzi aptaujāsim visu deputātu viedokli, tad arī sapratīsim kopējo nostāju,» saka G. Bērziņš.
Izteikti pozitīvu viedokli par pašreizējo prezidentu neslēpj ZZS zaļā spārna līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, kurš norāda, ka vismaz uzņēmēju vidū A. Bērziņam ir laba reputācija.
Viņa vilcināšanos ar atbildes sniegšanu V. Silenieks skaidro ar to, ka A. Bērziņš patiesībā nevēlas palikt šajā amatā, tādēļ viņš gaidot, līdz no partijām vairāk uzzinās par iespējamajiem pēctečiem.
«Zinot Bērziņu, manuprāt, viņš vilcinās, lai redzētu, kas notiek valstī. Ja viņš redzēs, ka nav piemērota kandidāta, tad viņš varētu turpināt strādāt,» saka V. Silenieks, uzsverot, ka nākamo kandidātu atbilstība amatam būs jāvērtē arī caur pašreizējās ģeopolitiskās situācijas prizmu.
Katrā gadījumā pārlieku steiga ar prezidenta kandidātu izvēli patiešām vēl nav nepieciešama. Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidātus Saeimas prezidijam var pieteikt tikai no 18. maija.
Politoloģe Iveta Reinholde atgādina, ka visas līdzšinējās prezidenta vēlēšanas apliecinājušas – šajā procesā vienmēr ir lielāki vai mazāki pārsteigumi, tādēļ precīzas prognozes sniegt ir neiespējami. Tomēr, ja partijas nespēs vienoties par citu kandidātu, tad A. Bērziņa izredzes saglabāt amatu ir vērā ņemamas.
Šādai iespējai par labu kalpo arī tas, ka pēdējā laikā ir aizvien grūtāk atrast cilvēku, kas būtu ar mieru iesaistīties politikā, taču, ja tāds atrodas, tad jārēķinās, ka par attiecīgo cilvēku nespēs vienoties partijas.
Rādīt reklāmu
