Par milzīgu naudu, turklāt nezinot, vai milzīgo finiera ozolu maz
iespējams uzbūvēt līdz atklāšanai maija sākumā – tāds ir Latvijas
dalības statuss izstādē Expo Milano 2015.
Vakar Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā nolemts piešķirt Latvijas paviljona būvniecībai papildus 1,6 miljonus eiro, tādējādi kopējā summa jau būs sasniegusi 7,2 miljonus. Par piedalīšanos šai biznesa un pašreklāmas pasākumā Latvijas amatpersonas līdz šim daudz runājušas, bet par maz darījušas. Līdz pēdējam brīdim nomuļļātais būvniecības konkurss ļāvis būvniekiem saskrūvēt cenas debesīs. Pastāv arī aizdomas par aizliegtu vienošanos izbrāķētajā konkursā, par ko Ekonomikas ministrija vērsīsies Konkurences padomē. Aizdomās turamās kompānijas ir SIA RBS Skals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A. Kas tagad būvēs paviljonu, pasākuma radošās komandas vadītājs producents Ģirts Majors vēl nemāk pateikt. Taču nekāda drāma tā neesot, jo vismaz puse valstu, kas piedalīsies izstādē, vēl nav sākušas būvēties. Turklāt Latvijas mājai jau esot pamati ielieti, un tagad arī vairs neesot jāuztraucas par naudu. «Projekts tiks realizēts,» Ģirts Majors ir noskaņots optimistiski.
Naudas piešķiršana gan notikusi gariem zobiem. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola rekomendēja izstāties no pasākumu, tomēr, kā stāsta, pēc gana asām debatēm valdība nolēma no superdārgā pasākuma neatteikties. Tiesa, vēl ir gaidāmas arī debates Saeimā. Daļu nepieciešamās naudas valdība nogrozīja no Ekonomikas ministrijas budžeta, taču pusmiljons būs jāņem no nākamā gada valsts budžeta, un te arī parlamentam būs ko padebatēt. Ekonomiskā situācija un sociālais fons izšķērdīgiem valsts izdevumiem sabiedriskajām attiecībām un mārketingam nav tas veiksmīgākais. Uz to pirms valdības sēdes žurnālistiem norādīja arī ekonomikas ministre: «Situācijā, kad skolotāji iet ielās un veselības aprūpē pietrūkst naudas, sliecos domāt, ka no šī projekta ir jāatsakās.»
Papildu problēmas vēl gaidāmas arī pēc laimīgas Latvijas ozola uzbūvēšanas un izstādes apmeklētāju apkalpošanas pusgada garumā. Latvijas paviljonu būtu lietderīgi nevis sazāģēt malkā, bet gan nogādāt atpakaļ uz Latviju otrreizējai izmantošanai, taču šādu mērķi arī akceptētais sadārdzinājums nesedz.
Jāatgādina, ka arī iepriekšējā reizē 2010. gadā Latvijas piedalīšanās izstādē izvērtās par mokpilnu procesu ar konfliktiem, sadārdzinājumiem un visādām aizdomām. Toreiz Latvijas paviljona nagla bija vēja tunelis Aerodium.
Rādīt reklāmu
