Kurzemes barokam veltītā sudraba kolekcijas monēta nav vienkārši skaists
mākslinieku darinājums Latvijas Bankas monētu kolekcijā. Tai ir sava
misija – atgādināt par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras
mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa
kokgriezumu atjaunošanu. Monēta tika palaista tautās zīmīgā vietā –
Rundāles pilī, kuras staļļu ēkā joprojām glabājas Lestenes un citu
dievnamu kokgriezumi. Iznīcībai nolemti, tie tikuši izglābti un gaida
restaurāciju.
Viens no monētas Kurzemes baroks autoriem mākslinieks Laimonis Šēnbergs atceras, ka viņa pedagogu – arhitektu un pasaulē pazīstamāko Latvijas keramiķi Pēteri Martinsonu – interesēja Kurzemes baroks un izbraukumos uz dievnamiem viņš aicināja arī savus audzēkņus. L. Šēnbergs pieļauj, ka viņa pedagoga keramikā ir nolasāma Kurzemes baroka ietekme.
Pa Kurzemes baroka pēdām
Par monētas, kurā atainots Lestenes dievnama eņģelis, izdošanu ticis runāts vēl pirms pāris gadiem, kaut arī jau bija izlaista zelta naudiņa Ak, svētā Lestene! Uz to urdījis Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, vēloties īstenot tālākus mērķus. Tagad viņš uzsver, ka ir nepieciešams saprast, kāpēc monēta Kurzemes baroks nav tikai retrospektīva lieta. «Kurzemes baroks un zelta monēta Ak, svētā Lestene! ir divas monētas ar misijas mērķi un kaut kādā mērā izmaina līdzšinējo Latvijas Bankas darbību, atainojot cēlā veidā tautas likteni un tai svarīgos notikumus. Šī monēta ir, lai cīnītos, lai cīnītos par Latviju. Šī monēta nav veltīta tikai Lestenes baznīcai, bet Kurzemes barokam – parādībai, kas ir viena no spožākajām lappusēm Latvijas kultūras un mākslas dzīvē,» monētas prezentācijas pasākumā sacīja I. Lancmanis.
Paldies izrādīšanās kārei
Kas iemina Kurzemes baroka pēdas Latvijā? Pirms dažiem gadsimtiem Kurzemes muižnieki ļāvās tieksmei uz ārkārtīgu greznību un pārspīlējumiem. Kā bija, kā ne, bet bagātīgie kokgriezumi un zeltījumi aizmigloja līdz tam praktisko skatu uz dzīvi, un muižniecība iesaistījās sacensībā, kuram īpašums skaistāks un greznāks. Vienalga, kas – kuģis vai baznīca.
Pateicoties Kurzemes bagātāko ļaužu izrādīšanās kārei, ir tapušas un līdz mūsdienām daļēji saglabājušās 17.–18. gadsimta arhitektūras un dekoratīvās mākslas liecības, ko darināja sava laika lieliskākie kokgriezēji – tēlnieki Sēfrensi. Abi vārdā Nikolauss. Viņu rokdarbs ir Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas altāris un kancele, Liepājas Sv. Annas baznīcas Latvijas lielākais baroka altāris, Landzes baznīcas altāris un kancele, Ventspils pils kapelas iekārta. Daudz paveica arī viņu skolēni un sekotāji.
Vislielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts ar kustīgām koka figūrām radīja tik spēcīgu iespaidu, ka baznīcēni nevarēja sajūsmā nesaukt: «Ak, svētā Lestene!» Baznīca 1945. gadā tika sašauta, 1964. gadā izdemolētās iekārtas paliekas tika aizvestas uz Tukuma muzeju, bet dievnamā ierīkoja graudu kalti. Kokgriezumus sāka izvazāt, bet māksliniekam Jurģim Skulmem izdevās izglābt visas lielās skulptūras un noslēpt tās Latvijas Mākslas akadēmijas bēniņos. Nelegāli.
Aicina palīdzēt
Tāpēc I. Lancmanis vēlas atgādināt: «Mēs zinām, kas Lestene ir Latvijai, mēs zinām, ka tā Latvijai nav tikai baznīca un baroks, bet bezgala traģisks stāsts, kas atspoguļo vistraģiskākās lapaspuses no 20. gadsimta vidus. Es gribētu, lai Latvijā katram cilvēkam Lestene būtu liels, svarīgs jautājums par Latvijas vērtībām kara laikā. 20. gadsimts Latvijai daudzos gadījumos ir paņēmis pašu labāko, daudz kas ir gājis bojā neatgriezeniski. Lestenes baznīca piedzīvoja ārkārtīgu pazemojumu, tomēr izdzīvoja. Mēs stāvam pie šā lielā uzdevuma – atjaunot Lestenes baznīcu. Viss ir izdarāms. Lestenes baznīcas atjaunošana nedrīkst būt tikai Lestenes draudzes vai Lestenes atjaunošanas fonda jautājums, tai jābūt ir visas tautas lietai, un ceru, ka tā tas būs.»
Kopš 1982. gada Lestenes baznīcas iekārtas fragmenti daļēji restaurētā veidā bija apskatāmi Rundāles pils muzejā. Tagad sākta baznīcas ēkas atjaunošana un kokgriezumu iekārtas restaurācija, lai to pakāpeniski nogādātu Lestenē. Kopš 2002. gada Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze savu iespēju robežās atjauno baznīcas ēku. Ir izveidots Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, dibināts un pirms diviem gadiem parakstīts nodomu protokols starp fondu, Kultūras ministriju, Rundāles pils muzeju un Tukuma novada domi par sadarbību Lestenes baznīcas atjaunošanā. Lestenes baznīcas un N. Sēfrensa kokgriezumu atjaunošana uzskatāma par vienu no svarīgākajiem Latvijas kultūras projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā. Savu artavu dievnama atjaunošanai var veltīt, ziedojot portālā ziedot.lv (Lestenes baznīcas atjaunošana) vai ieskaitot naudu Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda kontā (Tukuma novads, Lestenes pagasts, Lestenes baznīca, LV3146), reģ. nr. 40008178049; Swedbank, HABALV22; konts: LV16HABA0551030745431.
Rādīt reklāmu
