Sekojot pēdējā NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem, augsta ranga ASV
militārpersona atklājusi, ka Baltijā varētu izvietot papildu ASV tankus.
Aizsardzības eksperti atzīst, ka uzbrukuma ieroču koncentrēšanās
Baltijā var izprovocēt Krieviju uz pretreakciju, taču tas esot vienīgais
veids, kā agresiju kāpinošajai kaimiņvalstij uzskatāmi atgādināt, ka
Baltijas republikas ir NATO dalībvalstis.
Par to, ka ASV armija nākamgad citās alianses dalībvalstīs, arī Austrumeiropā, plāno izvietot 150 tankus, pavēstījis ASV ģenerālleitnants Bens Hodžs. Bruņoto tehniku uz Eiropu nosūtīs operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas ieplānota, lai vairotu Baltijas valstu un Polijas drošību, reaģējot uz agresīvo Maskavas politiku, kas jau novedusi pie Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Gandrīz 50 bruņutehnikas vienības jau nosūtītas uz Eiropu, bet vēl 100 tankus M1 Abrams un kaujas mašīnas Bradley paredzēts pārsviest uz Vāciju un, iespējams, arī uz citām valstīm. Hodžs pavēstīja, ka drīzumā sniegs savas rekomendācijas, vai daļu no bruņutehnikas pastāvīgi izvietot arī kādā no Austrumeiropas valstīm.
«Es izvērtēšu iespējas, tostarp šī bruņojuma izvietošanu rotu vai bataljonu apmērā mazākajās valstīs, iespējams, tādās vietās kā Baltija, Polija, Rumānija, Bulgārija,» sacīja ģenerālis. To, ka ASV bruņutehnika patiešām var tikt izvietota Latvijā, apstiprinājusi arī premjerministre Laimdota Straujuma.
Ņemot vērā, ka tanki ir kaujas tehnika, kas īpaši konstruēta strauju uzbrukumu realizēšanai, gadījumā, ja daļa to patiešām nonāks līdz Latvijai, kur jau tagad atrodas pieci NATO tanki un 12 bruņumašīnas, tiek prognozēts, ka Krievija varētu palielināt arī sava bruņojuma intensitāti mūsu pierobežā vai vainot pārmērīgā kārē pēc bruņošanās.
Tomēr eksperti norāda, ka jau tagad Krievijas militārā klātbūtne pie NATO robežām ir asimetriska un, nereaģējot uz šo rīcību, alianses dalībvalstis aizvien agresīvākajai Krievijai sūtītu nepareizu vēstījumu.
«Krievija varētu teikt, ka mēs bruņojamies un apdraudam to, bet uzsveru – asimetrija ir ļoti nopietna. Krievija Arktikas, Polijas un Baltijas reģionā ir palielinājusi savu militāro klātbūtni, tādēļ 150 vai pat 200 tanki nevar tikt uzskatīti par apdraudējumu, jo tas skaits nav pietiekami liels, lai veidotu kaut kādu uzbrukuma stratēģiju,» saka bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš arī uzskata, ka Krievijas agresijas dēļ Latvijai nemaz nav daudz citu iespēju, kā reaģēt, un viena no atbilstošākajām ir vērā ņemama bruņojuma piesaistīšana aizsardzības veidošanai.
«Viens no tanku izmantošanas mērķiem, protams, ir uzbrukums, bet mums ir jāsaprot, ka ir grūti aizstāvēt teritorijas vai īstenot atturēšanas politiku, ja tev nav ieroču, kas būtu ar pietiekami spēcīgu uguns jaudu un bruņām,» skaidro bijušais ministrs.
Viņš Krieviju salīdzināja ar huligānu, kas, beisbola nūju vicinādams, cenšas iebaidīt kaimiņus, bet tādus tipus no vardarbības varot atturēt tikai apziņa, ka agresijas gadījumā arī pats cietīs.
Arī bijušais aizsardzības ministrs Atis Slakteris ir pārliecināts, ka NATO karaspēka klātbūtnes palielināšana Latvijā tikai stiprina mūsu bruņotos spēkus un ir apsveicama. «Visi eksperti ir vienādās domās, ka Krievija nav prognozējama. Tādēļ mūsu mērķis ir skaidri un gaiši norādīt, lai uz mūsu pusi tā nemaz neskatās,» saka A. Slakteris.
Rādīt reklāmu
