Latvijas valsts dibināšanas 96. gadadiena kā ik gadus tika atzīmēta ar
īpašu svētku programmu – ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa,
militāro spēku parādi, lāpu gājienu, īpašiem koncertiem un uguņošanu.
Valsts prezidents savā runā 11. novembra krastmalā gan atzīmēja šo svinību atšķirīgumu no iepriekšējām, jo mainījusies ir ārējās drošības situācija.
Latvijas valsts dibināšanas 96. gadadiena kā ik gadus tika atzīmēta ar īpašu svētku programmu – ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, militāro spēku parādi, lāpu gājienu, īpašiem koncertiem un uguņošanu. Valsts prezidents savā runā 11. novembra krastmalā gan atzīmēja šo svinību atšķirīgumu no iepriekšējām, jo mainījusies ir ārējās drošības situācija.
Viens no pasākumiem, kas ik gadu pulcē tūkstošiem skatītāju, ir militārā parāde 11. novembra krastmalā. Arī šoreiz tā bija kupli apmeklēta, un parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, kā arī vairāki Latvijas sabiedrotie. Īpaši emocionāls akcents bija parādes sākumā lidojošie trīs helikopteri, kas virs dalībnieku galvām nesa lielu Latvijas karogu. Uzrunājot militārās parādes dalībniekus un klātesošos, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka «Latvijas iestāšanās NATO bija vēsturiski nozīmīgs un izšķirošs lēmums, par ko īpaši pārliecināmies šogad». Šis 18. novembris ir citādāks nekā iepriekšējie, jo ārējās drošības situācija ir mainījusies, «liekot mums pārskatīt daudzas prioritātes valstī un īpaši vēršot uzmanību uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu». Viņš norādīja, ka sabiedroto atrašanās Latvijā nav tikai NATO pastiprināta klātbūtne, sabiedroto spēki piedalās kopīgās mācībās ar mūsu karavīriem, kurās viņi apgūst jaunas iemaņas, kas būtiskas mūsu aizsardzības spēju stiprināšanai.
«Mēs apņēmīgi strādājam pie valsts drošības un aizsardzības spēju stiprināšanas, turpinot iesākto darbu pie bruņoto spēku attīstības plāna realizēšanas, piešķirot tam nepieciešamos finanšu līdzekļus. Mēs mērķtiecīgi realizēsim aizsardzības budžeta pieaugumu saskaņā ar šajā gadā pieņemto likumu un nodrošināsim apmācību vidi un atbalstu sabiedroto spēku uzņemšanai visā Latvijas teritorijā,» akcentēja Valsts prezidents.
Savukārt Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanai, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pauda, ka šogad par Latvijas valsts būtību runāts un spriests vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā: «Tieši 2014. gadā iekšēju kustību un ārēju norišu dēļ Latvijas sabiedrība piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Tās skāra gan pašvērtējumu, gan attieksmi pret savu pagātni un valsti. Tāpēc šo gadu pilntiesīgi varam saukt par pavērsiena gadu.»
Īpaši emocionāls notikums nu jau divpadsmito gadu ir lāpu gājiens, kas ved no Kārļa Ulmaņa pieminekļa līdz Brīvības piemineklim. Vairāki aptaujātie
NRA.lv atzina, ka ik gadu piedalās šajā pasākumā, jo tas sniedz īpašas izjūtas – ar dzīvu uguni kopā ar citiem līdzīgi domājošajiem ejot uz mūsu valstij tik svarīgo vietu. «Pēc tam iesim arī uz krastmalu noklausīties Valsts prezidenta uzrunu un noskatīties uguņošanu – tas ir kā tāds košs noslēguma akcents 18. novembra svinībām,» teica rīdzinieks Reinis, kurš kopā ar draudzeni ik gadu svin valsts svētkus.
Šā gada valsts svētki īpaši bija arī Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskajam vadītājam Romānam Vanagam, kas saņēma Rīgas domes balvu Gada rīdzinieks 2014. Tā viņam tika piešķirta par Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē. Pirms koru olimpiādes R. Vanags Neatkarīgajai ar lepnumu uzsvēra, ka tā tiek rīkota Latvijā, jo mēs «esam koru lielvalsts, un tas nebūt nav pārspīlējums, bet gan dziļa patiesība. To zina pasaules koru elite un arī vienkārši dziedātāji. Tas gan lielākoties ir saistīts ar dziesmu svētkiem, bet arī par mūsu koru starptautiskajiem panākumiem daudzi zina, jo esam regulāri laureāti lielajos kopdziedāšanas konkursos. Par to visu varam pateikties pamatiem, ko ielikusi mūsu kordiriģēšanas skola».
Rādīt reklāmu
