Daudzās jomās Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir
uzlabojušies, tuvinoties vidējiem Eiropas Savienības dalībvalstu
rādītājiem – liecina Sabiedrības veselības pamatnostādņu
2011.-2017.gadam īstenošanas vidusposma (2011.-2013.g.) novērtējums.
Tā piemēram, no 2009.gada par 2 gadiem ir palielinājies iedzīvotāju
veselīgi nodzīvoto mūža gadu* skaits, 2012.gadā sasniedzot un pat
pārsniedzot 54,7 gadus vīriešiem un 57,8 – sievietēm, kas bija izvirzīts
par mērķi Sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2017.gadam. Tāpat
arī potenciāli zaudēto mūža gadu** rādītājs kopš 2009.gada samazinājies
par 14%, kas liecina par priekšlaicīgās mirstības samazinājumu.
Nedaudz samazinājusies ir priekšlaicīga mirstība no sirds un
asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem.
Samazinājusies arī zīdaiņu mirstība, informē Veselības ministrija.
Neinfekciju slimību galvenās riska faktoru grupas ir nepietiekama
fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, smēķēšana un pārmērīga alkohola
lietošana. Šo riska faktoru ierobežošana būtiski uzlabo sabiedrības
veselību. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas iedzīvotāju paradumos un
uzvedībā notiek lēni un ir nepieciešams turpināt regulārus un kompleksus
veselības veicināšanas pasākumus, piemēram, padarot veselīgāko izvēli
iedzīvotājiem par visvieglāk pieejamo.
Novērtējums arī atklāj, ka veselības rādītāji atšķiras dažādās
vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un citās iedzīvotāju grupās. Joprojām
vīriešiem ir vērojama daudz augstāka priekšlaicīga mirstība kā sievietēm
– neveselīgāks dzīvesveids (neveselīgs uzturs, atkarību izraisošo vielu
lietošana) un riskantāka uzvedība.
Novērtējumā ministrija uzsver, ka būtiskākā nozares problēma ir
nepietiekamais finansējums veselības nozares pakalpojumu nodrošināšanai –
pārskata periodā tā procentuālais īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir
nokrities līdz 3,2% (2013.gadā), kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējo 8
gadu laikā un viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tieši naudas trūkums tiek uzsvērts kā galvenais iemesls, kādēļ
iedzīvotāji nav vērsušies pēc palīdzības pie veselības aprūpes
speciālistiem.
Veselības politikas īstenošanā būtiska loma ir starpnozaru sadarbības
veicināšanai, tādējādi ir nepieciešams turpināt ieviest principu
“veselība visās politikās” gan veselības veicināšanas, gan veselības
aprūpes jomā, paaugstinot visu sektoru izpratni un iesaisti sabiedrības
veselības jautājumu kompleksā nodrošināšanā.
*Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ir laiks, ko persona prognozējami var
nodzīvot bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem.
** Potenciāli zaudētie mūža gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu
nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes
gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ (līdz 64 gadu vecumam).