Kopš Latvija apmaiņā pret ieguldījumiem pārdod savas termiņuzturēšanās
atļaujas, tradicionāli līdere to saņemšanā ir Krievija, tai seko
Ukraina, tad Baltkrievija. Arī pašlaik topa izkārtojums saglabājas, taču
pēdējos mēnešos ukraiņu skaitam Latvijā ir tendence arvien pieaugt.
Viņi pērk īpašumus, un ne tikai tādēļ, lai iegūtu Šengenas vīzu, kas savukārt ir galvenā krievu interese. Ukraiņi te arī mācās, strādā, bet pats galvenais – viņi bēg no kara. Pagaidām skaitāmi simtos, bet, ja situācija Ukrainā eskalēsies līdz atklātam karam, ukraiņu bēgļu straume var pārpludināt apkārtējās valstis. Latvijai ir par ko satraukties. Gan tāpēc, ka ukraiņiem var būt nepieciešama mūsu nauda, gan tāpēc, ka valstī iebrauks liels daudzums latviski nerunājošu un mūsu valsts tradīcijas un likumus nezinošu cilvēku, raksta
NRA.lv.
Pagaidām gan ir runa tikai par termiņuzturēšanās atļaujām. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēsta, ka pirmajā pusgadā ir saņēmusi vien deviņus pieprasījumus no patvēruma meklētājiem Ukrainas pilsoņiem. Vai viņiem tiks piešķirts bēgļu statuss, vēl nav zināms. Lietas atrodas izskatīšanā. Turpretim termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ir sācies Ukrainas bums.
2014. gada pirmajā pusgadā pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegtas pavisam 3545 ārvalstniekiem, no tām 290 – Ukrainas pilsoņiem.
92 saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, 64 saistībā ar ģimenes apvienošanu, bet 56 atbraukuši uz Latviju strādāt. Savukārt pērn pa visu gadu Ukrainas pilsoņiem piešķirta 541 atļauja. Tendence ir augoša, un PMLP ieskatā tai ir tieša saistība ar karadarbību Ukrainā. Uzturēšanās atļaujas tiek pieprasītas, pamatojoties uz laulībām, radnieciskajām saitēm. Sarežģītā situācijā nonākušie atceras par tuviniekiem ārzemēs.
Šobrīd var tikai minēt, vai viņi arī centīsies šeit palikt pavisam vai arī tikai pārlaidīs bargo gadu, lai vēlāk atkal atgrieztos dzimtenē.
Tautiešus no Ukrainas Latvijā sagaida plaša kopiena, taču kontakti pagaidām vēl tikai veidojas. Latvijas ukraiņu biedrību apvienības vadītāja Ludmila Bilinceva stāsta, ka regulāri saņem zvanus no ukraiņiem, kas nule pārcēlušies uz Latviju vai tikai vēlas to izdarīt. Kā pieteikties bēgļu statusam? Kur mācīties latviešu valodu? Kā atvases pieteikt bērnudārziņā? Jautājumu ir arvien vairāk. Taču pēc pirmajām saņemtajām atbildēm kontakti bieži vien pārtrūkstot. «Cilvēkiem vajadzīgs laiks, lai te iedzīvotos. Saprast, kas un kā...» spriež Ludmila. Viņa slavē latviešus un mūsu ziemeļnieciski atturīgo mentalitāti. Atbraukušajiem par Latviju un tās cilvēkiem rodas vislabākais iespaids. «Jūs, latvieši, tāpat kā mēs esat piedzīvojuši pārestības no citām lielām tautām. Laikam tāpēc mēs saprotamies.»
Taču vai šī sapratne saglabātos, ja piepeši Latvijā iebrauktu patiešām nozīmīgs daudzums ukraiņi? Starptautisko attiecību eksperts Jānis Kapustāns spriež, ka par to patiešām ir vērts aizdomāties. Ierodoties patvēruma meklētājiem no Ukrainas – vienalga kādā statusā, kā bēgļiem vai īpašumu pircējiem, Latvija izjustu nozīmīgas sekas. Bēgļiem mūsu pienākums būtu palīdzēt finansiāli, tātad tas būtu papildu slogs budžetam. Ja viņi nepratīs un negribēs mācīties latviešu valodu, bet pieprasīs apkalpošanu tikai sev labi zināmajā krievu valodā, sabiedrībā veidosies spriedze. Tās ir problēmas, par ko jāsāk domāt laikus. Politologs piebilst, ka vienīgais mierinājums Latvijai ir ģeogrāfiskas dabas. Atklāta kara gadījumā bēgļu vilnis vispirms skartu Ukrainas robežvalstis – Lietuvu un Poliju. Tikai pēc tam kara sekas apskalotu mūsu robežu.
Rādīt reklāmu
