Konkurss Jaunais vilnis ir izskanējis, uzvarētāji noskaidroti, balvas
sadalītas. Tomēr kārtējo reizi aktualizējas jautājums – vai šis projekts
Latvijai ir vajadzīgs?
«Neesmu redzējis no šā pasākuma ne minūti. Tāds, kāds tas ir šobrīd, man nav vajadzīgs. To var nodēvēt par pseidomākslas sarīkojumu,» tik nesaudzīgi konkursu raksturo dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels. Viņš norāda, ka pārāk pievēršam uzmanību šiem cilvēkiem, kas Jūrmalā «sarīko privāto ballīti». Lai taču rīkojot veseli, bet nevarot saprast, kālab jāuztver šis notikums kā savējais un vēl jārāda savā televīzijā. Arī dziedātājs Viktors Lapčenoks ir nesapratnē, kam gan tik apšaubāms pasākums, kas esot telešova Fabrika līmenī, te būtu vajadzīgs. Viņaprāt, liela daļa dziedātāju atbraucot uz konkursu stipri negatavi – gan mākslinieciski, gan vizuāli. Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis aprāda, ka būtu jāatdala divas lietas: jauno dziedātāju konkurss un krievu estrādes zvaigžņu karnevāls, ko esot pat amizanti vērot. Tomēr arī viņš piekrīt, ka konkursam nav lielas nozīmes Latvijas kultūras dzīvē un arī dalība tajā esot diskutabla. Par vienmēr akcentēto ekonomisko labumu esot šaubas – varbūt Jūrmalai būtu vērts paskatīties kā kūrortam citā, prognozējamākā, virzienā? Bet pilnīgi noteikti nepieņemami esot tas, ka pasākumam klāt nākusi Krievijas politikas garā roka, piemēram, netīkama bijusi Putina vēstules nolasīšana. Arī deputātei un folkloristei Janīnai Kursītei nebūtu pret Jauno vilni iebildumu, ja nejauktu politiku ar mūziku. Diemžēl, kā pārliecinājušies šogad, tā nenotiek, un «pūst līdzi Krievijas kara stabulē mums noteikti nevajadzētu».
Politologs Ivars Ījabs domā, ka turpmāk jāseko vērīgi līdzi ģeopolitisko notikumu attīstībai starp Austrumiem un Rietumiem, raksta
NRA.lv. Tas, ka tika liegts piedalīties trim dziedātājiem, kuru uzskati Latvijai nav pieņemami, esot viena lieta, bet otra – ja vispār atsakāmies no šāda pasākuma. Tādā veidā sodīsim tos, kas nav ne pie kādas vainas. Diemžēl konkursos piedalās ļaudis ar dažādiem politiskajiem uzskatiem, arī Putina atbalstītāji. Līdz šim gan viņa un PSRS režīmu slavinoši izpaudumi nav bijuši augstos toņos. Ja tādi sekos, tas noteikti jāņem vērā un rūpīgi jāizsver, kā rīkoties tālāk, iesaka I. Ījabs.
Bijušais Dzintaru koncertzāles direktors Andrejs Kondratjuks konkursā saskata biznesa projektu. Jā, neesot pieņemami, ka tas tiek politizēts, bet atteikties no tā formāta dēļ – ir taču dažādi koncerti, ar dažādu pievienoto vērtību. Noliegt to tāpēc vien, ka daļai tas nepatīk? Arī Eirovīzija tiek pretrunīgi vērtēta, bet – vai tāpēc to vairs nerāda? «Tā jau esam atteikušies no daudz kā, un kas tad noticis – liela daļa cilvēku no Latvijas aizbraukuši. Vajag parādīt, ka mums ir mugurkauls, taču tad to jāietur attiecībā gan pret Austrumiem, gan Rietumiem,» teic A. Kondratjuks.
Savukārt reklāmists Ēriks Stendzenieks vērš uzmanību uz to, ka cilvēki jauc divas dažādas lietas – antipātijas pret gaumi ar šādu notikumu ekonomisko pienesumu. Arī Kannās reklāmas festivāls notiekot pa vidu diviem dažādiem sarīkojumiem – kinofestivālam un pornošovam. Šāds uzstādījums daudziem varētu nepatikt, bet tur tas nevienu nepārsteidz, jo cilvēku intereses ir dažādas – kāpēc gan nepiesaistīt pilsētai viņu naudu? «Mana dzimtā vieta ir Kauguri, un daudzi mani klases un skolas biedri, kas vēl nav aizbraukuši uz ārzemēm un strādā sabiedrisko pakalpojumu jomā, Jaunā viļņa laikā visvairāk var nopelnīt,» akcentē Ē. Stendzenieks, piebilstot, ka pats konkurss nav ne slikts, ne labs un jānovērtē arī tas, ka vairāki mākslinieki no skatuves nebūt nepauda atbalstu Krievijas politikai Ukrainā.
Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis norāda, ka ar Jaunā viļņa rīkotājiem ir noslēgts līgums arī uz nākamo gadu un viņam nekas nav zināms par to, ka tas nenotiks. Bet – kas būs pēc tam, tas ir atkarīgs no kopējās situācijas un organizatoru lēmuma. Viņš gan nedomājot, ka no konkursa būtu jāatsakās, jo tam ir liels pozitīvs pienesums. Pilsēta no tā pati par sevi nesaņemot nekādu naudu, taču uzņēmējiem tā ir laba iespēja nopelnīt, kā arī, nenoliedzami, tā ir laba pilsētas un valsts reklāma, kas vēlāk atsaucas uz tūristu pieplūdumu.
Rādīt reklāmu
