Uz jautājumu "Kā vērtējat ārlietu ministra aizliegumu iebraukt Latvijā trim Krievijas dziedātājiem?" vairāki eksperti un viedokļu līderi pauda dažādu attieksmi - no pilnīgi atbalstošas līdz viedoklim, ka ministra rīcība varētu tikt salīdzināta ar puicisku izlēcienu.
Ilga KREITUSE, Rīgas Stradiņa universitātes profesore:– Es to uzskatu par puiciski neveiksmīgu izlēcienu pirms Jaunā viļņa sākuma. Šie cilvēki jau martā parakstīja vēstuli kā atbalstu Krievijas politikai, nevis vakar. Tad vajadzēja arī reaģēt uzreiz. Neviens taču nesaka viesim, ka viņš nav gaidīts brīdī, kad viņš ierodas jūsu mājās, bet jau laikus liek viņam to saprast. Baidos, ka koncerta laikā tas mums smagi atspēlēsies. Tā nedarbojas politikā. Šādi izlēcieni varbūt piestāv nacionālajiem spēkiem, bet ne nopietnam politiķim. Patriotisms ir laba lieta, bet tas jāīsteno ar cieņu, pārliecināti un izsvērti. Arī Rinkeviča kunga paziņojuma forma man izraisīja smaidu: es domāju, es izlēmu. Nu gluži kā Krievijas cars Nikolajs II, kurš lietoja formu: «Mēs, Nikolajs II, izlēmām.» Vēsture, re, atkārtojas. Galu galā – ne jau mākslinieki ir tas lielākais ļaunums, pret kuriem nu būtu jākaro. Turklāt, ja atceramies, tad prezidenta Valda Zatlera laikā viņa sievu aicināja kļūt par Jaunā viļņa patronesi.
Ojārs KALNIŅŠ, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs:– Lidmašīnas notriekšana ir patiesi ārkārtas situācija, kad kavēties paust savu attieksmi vairs nedrīkst. Tas noteikti bija piemērots brīdis šādam solim – par spīti tam, ka parasti gribu atdalīt politiku no kultūras. Šie cilvēki, kurus gan es nepazīstu, ir pelnījuši, lai viņus neielaistu Latvijā, jo viņi ir skaidri parādījuši savu atbalstu Putina politikai. Nezinu, vai to vajadzēja ātrāk, bet mūsu reakcija uz Krievijas rīcību ir bijusi pakāpeniska. Šis bija pēdējais punkts. Ceru, ka tam sekos tālāka rīcība gan no Latvijas, gan Eiropas Savienības puses.
Filips RAJEVSKIS, politologs:– Rinkevičs ir mūsu ārlietu ministrs, un ar šādu paziņojumu viņš parādīja savu un valsts pozicionējumu. Ja raugās uz to no Krimas kara un Austrumukrainas notikumu rakursa, tad šādam lēmumam nav ne vainas. Tā ir argumentēta rīcība, ņemot vērā, ka šie cilvēki ir Krievijas propagandas kara priekšpostenī. Protams, nekas jau nemainīsies no tā, vai šie cilvēki atbrauks uz Jūrmalu vai ne, bet vēsts ir pateikta. Jo katra valsts pēc savām iespējām uzliek embargo – ASV var ieviest ekonomiskas un politiskas sankcijas, mēs darām to, ko spējam. Un to vajag darīt tā, lai ziņa aizķeras, lai tas sāp. Šis bija īstais brīdis. Ja to darītu agrāk, tas neradītu tādu efektu.
Kārlis DAUKŠTS, vēsturnieks:– Lielu diplomātisku uzvaru tas nenesīs. Jāņem vērā, ka Krievijas mākslinieku brigāde, ko pārvalda Kobzons, ir korporatīva. Un viņa iekļaušana melnajos sarakstos izsauks nicīgu attieksmi un nevajadzīgu saspīlējumu. Patiesībā radīsim šiem cilvēkiem lieku PR, ko viņi arī nekavēsies paust interneta tīklā – sak, kā mūs te nepieņem! Un atbalss un atbalsts būs – it īpaši Kremļa politikas atbalstītāju un pret Baltiju noskaņoto vidū. Jāatceras, ka Krievija ir autoritatīva valsts, kur kultūra arī tiek pārvaldīta ar stingru roku. Tāpēc Putina atbalsta vēstuļu rakstīšana nav nekas pārsteidzošs. Un tā noteikti nebūs vienīgā.
No otras puses, pieļauju, ka Rinkēviča kungam ir kāds pamats tā rīkoties, jo bijusi kāda informācija no drošības dienestu puses. Taču kopumā sausais atlikums ir tāds, ka liela ieguvuma no tā visa nebūs.
Raimonds PAULS, komponists:– Negribu komentēt. Laiks rādīs, cik izsvērts šis solis bijis. Tāpēc jau aizgāju no tā visa, lai man nebūtu jāiesaistās. Visus šos gadus no visām pusēm pār mani tika lietas visādas samazgas. Kam man tas vajadzīgs? Ja arī ko teikšu, tad tas notiks pirms vēlēšanām, bet ne tagad.
Rādīt reklāmu
