Jūrmalas dome apstiprinājusi jaunus Jūrmalas pilsētas teritorijas
uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumus, kas stājušies spēkā 12.
jūlijā un paredz bargus sodus trokšņotājiem un dzīvnieku draugiem.
Šādi Jūrmala, kas lepojas ar savu kūrorta statusu, varētu drīzāk aizbaidīt, nevis pievilināt pilsētas viesus, raksta
NRA.lv.
Īpaša vērība pievērsta trokšņošanas novēršanai pilsētā, kas ir aktuāli vasaras sezonā. Ja vien trokšņošana nav saistīta ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību, Pašvaldības policija varēs sodīt, piemēram, trokšņojošos kaimiņus un kafejnīcu īpašniekus, kas arī dienas laikā atskaņo skaļu mūziku. «Jūrmala ir kūrortpilsēta, un mums visiem – gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem – gribas atrasties sakārtotā, drošā vidē, baudīt klusumu un jūras šalkas,» norāda par noteikumu izstrādi atbildīgā amatpersona, Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.
«Jautājums, cik skaļu mūziku nevar klausīties? Un vai tiešām jaunie noteikumi attiecas arī uz āra kafejnīcām? Šādā gadījumā Jūrmala drīzāk atbaidīs tūristus, nevis tos pievilinās,» uzskata tūrisma eksperte un augstskolas pasniedzēja Inese Krūmiņa. Viņa uzsver, ka ārzemju kūrortos, piemēram, Turcijā, Spānijā, Bulgārijā un citur, ir nodalītas zonas – klusās vietas, kur cits citam netraucē, un skaļās, kur nakts dzīve un to pavadošais skaļums iet pilnā sparā līdz pat rīta gaismai. Tas pievilina kūrortiem ne tikai padzīvojušus cilvēkus, bet arī jauniešus, kuri grib atpūsties. «Atpūta ietver arī sēdēšanu kafejnīcās un nakts diskotēku. Un tas neattiecas tikai uz jauniešiem – arī cilvēki briedumā ļoti labprāt bauda vakarus, sēžot kādā krodziņā un klausoties, piemēram, dzīvo mūziku. Un tas būtu absurds, ja kāds to liegtu un pulksten 23 dzītu cilvēkus mājās. Uzņēmēji un līdz ar to arī valsts zaudē ienākumus!» uzsver I. Krūmiņa. Viņa arī norāda, ka daudzi atpūtnieki, atbraucot uz Jūrmalu un jūtot pat pārāk lielo klusumu, nākamgad izvēlēsies doties uz citu vietu.
«Jūrmalu mēģina pataisīt par klosteri. Kas tas par kūrortu, ja apkārt tikai klusums?» neizpratnē ir jūrmalniece Baiba. Savukārt jūrmalniece Jekaterina uzsver: pirms ieviest šādus noteikumus, drīzāk vajadzēja padomāt par skaļās zonas izveidi un rīkoties, lai gan pilsētas viesi, gan arī paši jūrmalnieki varētu atrast sev piemērotu izklaidi. «Jā, protams, dažu minūšu brauciena attālumā ir Rīga ar bagātīgu naktsdzīvi. Bet arī Jūrmalā vajadzētu būt vietai, kur izklaidēties vakaros un naktīs. Jūrmalā ir krietni par maz ar vienu naktsklubu. Piedāvājumam ir jābūt daudzveidīgam, ne tikai atbilstošam lepno villu īpašniekiem, kas grib baudīt jūras šalkas un vēju, dzīvojot pilsētas centrā,» piebilst Jekaterina.
Viešņa no Sanktpēterburgas Anastasija, kura jau iepriekš viesojusies Jūrmalā, atzīst, ka šī ir jauka pilsēta, taču garlaicīga. Pat 40 gadu slieksni pārkāpušam cilvēkam Jūrmalā ir garlaicīgi. «Man gribētos vairāk izklaides, vairāk vietu, kur padejot. Jā, protams, Jūrmalā ir daudz glamūrīgu restorānu, taču ne jau katru vakaru gribas vienu un to pašu!» uzsver viešņa.
Jaunie noteikumi par pārkāpumu izdarīšanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu (fiziskām personām līdz 350 eiro, savukārt juridiskām personām līdz 1400 eiro).
Tāpat noteikumi paredz atbildību par atrašanos ar dzīvnieku neatļautās vietās – ezeru, upju un jūras līča pludmales teritorijās – un sodu par atrašanos uz ledus paaugstinātas ledus bīstamības periodā. «Daudzos kūrortos, piemēram, Vācijā, Bulgārijā, ir atļauts pludmalē uzturēties ar mājdzīvniekiem. Tas nav nekas peļams, jo ir sakārtota vide – urnas izkārnījumu izmešanai, un tad sodus saņem nevis par dzīvnieka peldināšanu, bet par to, ka nav savākts tas, kas palicis pēc suņuka – ekskrementi. Varbūt vajadzētu padomāt par to, kā sakārtot šo problēmu, nevis ignorēt dzīvniekus un to īpašniekus, piedraudot ar sodiem?» uzskata jūrmalniece Baiba.
Rādīt reklāmu
