No trešdienas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu deputātu kandidātu
reputācijas datu bāze «Kandidatiuzdelnas.lv» ir papildināta ar jaunu
saturu. Kandidātu profilos, kuri iepriekš strādājuši EP vai Saeimā, ir
pieejama sadaļa «Iepriekšējā darbība». Jaunajā sadaļā EP deputātu
kandidātu profilos apkopota informācija par viņu nostāju 15
nozīmīgākajos EP balsojumos šajā sasaukumā, «
Apollo» informēja datu
bāzes uzturētāji.
«EP 2009.- 2014.gada sasaukums pilnvaru ziņā bija spēcīgākais šīs institūcijas vēsturē, pateicoties Lisabonas līguma izmaiņām,» uzskata Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece. «Piemēram, tieši EP noraidīja skandalozo, arī Latvijā skaļus protestus izraisījušo ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības) līgumu.»
15 būtiskāko balsojumu atlasi veica divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – «VoteMatch Europe» un «Notre Europe - Jacques Delors Institute», savukārt informāciju par Latvijas deputātu nostāju tajos apkopoja Sabiedriskās politikas centrs «Providus».
«Kandidatiuzdelnas.lv» ir apkopota informācija tādiem EP dienaskārtības balsojumiem kā, piemēram, banku ciešāka uzraudzība vai lauksaimniecības atbalsta sistēmas reforma. Datu bāzē var uzzināt arī no Latvijas sarakstiem ievēlēto EP deputātu balsošanas izvēles - «par», «pret», «atturas» vai «nepiedalījās», kā arī par balsojumu lojalitāti savai politiskajai grupai un pašu deputātu komentārus par konkrētajiem balsojumiem. Komentārus par šiem balsojumiem sniedza seši no deviņiem šobrīd EP ievēlētājiem Latvijas deputātiem.
«Nevienā no 15 svarīgākajiem EP balsojumiem Latvijas deputāti nebalsoja kā vienota komanda – proti, visos balsojumos vismaz viens no Latvijas sarakstiem ievēlētais deputāts balsoja atšķirīgi no citiem. Taču astoņi no deviņiem Latvijas deputātiem atbalstīja lielākas ES pilnvaras attiecībā uz dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzību, kā arī centienus Eiropas Savienībai atrast pašai savus, no dalībvalstu valdībām neatkarīgus resursus. Šādas vienprātības nebija vairākos citos balsojumos. Piemēram, EP deputātiem izteikti dalījās viedokļi par tā saukto eiroobligāciju (ES stabilitātes vērtspapīru) ieviešanu, kas ļautu apvienot ES dažādo dalībvalstu parādus kopējā katlā,» skaidro Iveta Kažoka.
Kopumā Latvijas deputāti, līdzīgi kā citās dalībvalstīs ievēlētie EP deputāti, savos balsojumos parasti vadījās no savas Eiropas Parlamenta politiskās grupas nostājas, taču bija balsojumi, kur Latvijā deputātiem bija atšķirīgs viedoklis. Īpaši tas izpaudās lēmumā par vispārēja finanšu darījuma nodokļa ieviešanu (0,01 - 0,05% apmērā). Šajā balsojumā pieci no deviņiem Latvijas EP deputātiem balsoja atšķirīgi no savām politiskajām grupām (pret šo nodokli balsoja Sandra Kalniete (V), Krišjānis Kariņš (V), Inese Vaivare (V), Kārlis Šadurskis (V), atturējās Aleksandrs Mirskis (SC)).
Sadarbībā ar «VoteMatch Europe» «Providus» apkopoja statistiku arī par Latvijas EP deputātu aktivitāti reģistrētajos EP balsojumos, kā arī lojalitāti savai EP politiskajai grupai.
Atbilstoši šai informācijai starp Latvijā ievēlētākajiem deputātiem visčaklākā EP sēžu apmeklētāja ir bijusi Tatjana Ždanoka (PCTVL), piedaloties 95,14% reģistrēto balsojumu (61.vieta starp visiem EP deputātiem). Viskūtrāk sēdes apmeklējis Ivars Godmanis, kas piedalījies tikai 64,26% balsojumu (718.vieta), taču nākamajās vēlēšanās nekandidē. Vislojālākais deputāts savai EP politiskajai grupai (frakcijai) bijis Aleksandrs Mirskis, kas 96,55% gadījumu balsojis tāpat kā viņa EP politiskā grupa – Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Tikmēr Roberta Zīles (NA) viedoklis salīdzinoši biežāk atšķīrās no viņa pārstāvētās EP grupas (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) nekā citiem no Latvijas sarakstiem ievēlētajiem deputātiem.
Jau ziņots, ka «Kandidatiuzdelnas.lv» pēc īpašiem kritērijiem apkopota informācija par deviņiem partiju sarakstu līderiem - pirmajiem sešiem kandidātiem, kas pretendē uz EP deputāta vietu un kam, saskaņā ar
Delnas atlases kritērijiem un prognozēm, ir izredzes tikt ievēlētiem. Kopā datu bāzē pieejama informācija par 54 deputātu kandidātiem no 170 kandidātiem.
Šobrīd datu bāze ir pieejama latviešu valodā, taču maija sākumā partiju un kandidātu profili būs pieejami arī krievu valodā un maija vidū - angļu valodā. Līdz pat vēlēšanām 24.maijā datu bāzē sekos arvien jauni papildinājumi - tiks izveidota sadaļa «Finanses» partiju profilos, kā arī papildināta sadaļa «Solījumi» partiju profilos, kur būs pieejama partiju programmu vizualizācija. Regulāri mājas lapā tiek papildināta sadaļa «Blogi», ko veido studenti - Delnas brīvprātīgie, kuru vidū ir topošie politologi un žurnālisti, kas blogo par un ap vēlēšanām.
Rudenī datu bāze tiks papildināta ar partiju un kandidātu profiliem, kas kandidēs uz 12.Saeimas vēlēšanām.
Rādīt reklāmu
