Pa meža ceļu Stopiņu novadā pastaigājas divas dāmas ar sunīti. Ir
svētdiena, laiks burvīgs – un pēkšņi viņas pamana sev aiz muguras
ceļamies putekļu mākoni. Drīz no tā iznirst bars cilvēku zaļos
aizsargtērpos ar šautenēm.
Dāmas neko sabijušās neizskatās, jo vietējie zina, ka dzīvo līdzās Zemessardzes 19. bataljonam. Taču vēlāk, sākoties mācībām un šaušanai, kāds cits suņa staidzinātājs sāk protestēt un bļaustīties: «Ko jūs te varat vazāties un šaudīties vienā gabalā! Zemessargi bļ... atradušies.» Dusmīgais, smaga alusvēdera nomocītais vīrs ir krietni sadzēries un tikai pēc ilgākas pierunāšanas dodas projām. Šī ir reāla aina no 27. aprīlī notikušajām mācībām. Ukrainas notikumu dēļ pašmāju, kā arī no ārzemēm pieaicināto militāristu aktivitātes kļūst pamanāmākas un dzirdamākas visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotājiem ar tām jāsamierinās – jo īpaši vietās, kas atrodas tuvu militārām bāzēm un poligoniem, raksta
NRA.lv.
Katrs piektais bēgtuAģentūra LETA ziņo, ka militāru draudu gadījumā Latviju pamestu piektā daļa valsts iedzīvotāju, bet Latgalē šādi rīkotos pat katrs trešais (aptauju veica kompānija SKDS pēc portāla Delfi pasūtījuma). Par došanos prom kara draudu gadījumā pārliecinātākie ir jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem tie ir 32%. Pašmāju karavīri un zemessargi Latviju noteikti nepamestu, un, domājot par šo teorētiski iespējamo X stundu, viņiem pastāvīgi jāuztur sava kaujas gatavība.
Ādažu poligonā notiekošās mācības dzirdamas ne tikai tuvējā Podnieku ciemā. Pagājušajās brīvdienās sprādzienu trokšņus vējš aiznesa arī līdz Ādažu centram un tāpat līdz Carnikavas novadam otrpus Gaujai. Tuvākajās mājās aiz jaunbūvētā dambja logi trīc un glāzes bufetēs džinkst, atbildot artilērijas zalvēm. Taču armija apgalvo, ka militārie trokšņi nav tik skaļi un regulāri, lai apdraudētu civiliedzīvotāju veselību. Tas esot oficiāli izpētīts. Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Normunds Stafeckis šajā kontekstā citē Cēsu pašvaldības portāla jociņu pie paziņojuma par mācībām tajā pusē: «Jo lielāks troksnis, jo lielāka drošība.»
Nē, karš nav sāciesPar militārajām aktivitātēm iedzīvotāji vienmēr tiek informēti. Internetā, ar pašvaldību starpniecību, par tām zinot visi civilie drošības dienesti. Protams, arī ar attiecīgās teritorijas īpašnieku viss tiek saskaņots.
Savukārt lielāku mācību gadījumā attiecīgajās pašvaldībās tiek izvietoti plakāti ar pilnu informāciju gan par mācībām, gan karsto telefonu numuriem.
Iedzīvotāji var būt droši, ka ārpus poligonu teritorijas kaujas munīcija netiek izmantota. Tātad blīkšķi ir, bīstamības nav. Ja nu tomēr rodas šaubas, vienmēr var piezvanīt un uzjautāt: «Karš gadījumā nav sācies?» Tieši uz šādu jautājumu nesen nācās atbildēt Ādažu Pašvaldības policijas priekšniekam Oskaram Feldmanim. Karš sācies nebija, bet tas, ka, paaugstinoties armijas mācību intensitātei, biežāk arī tiek saņemtas sūdzības, gan ir fakts.
Sūdzētāji pamatā esot nevis ilggadējie iedzīvotāji, kas pieraduši pie militāristu skaļās klātbūtnes, bet jaunienācēji. Nopērk zemi, māju un tad tikai konstatē, ka iegūtajiem labumiem ir arī savs apgrūtinājums.
Kāpēc traucē gulētNBS preses virsnieks Normunds Stafeckis uzsver, ka armija dara maksimāli iespējamo, lai civiliedzīvotāju ikdienas gaitas netraucētu. Šā iemesla dēļ arī, mācībām izejot laukā no bāzēm un poligoniem, perimetrs netiek noslēgts un operācijas karstumā leģendas notikumu epicentrā pēkšņi var parādīties divas dāmas ar sunīti vai nikns vīrs ar alusvēderu. Jāpiekrīt gan, lielākas neērtības iedzīvotājiem tiktu radītas, ja armija bloķētu ceļus. Taču jebkurā gadījumā – garantēt, ka militāristi darbosies tā, lai civiliedzīvotāji viņus ne redzētu, ne dzirdētu, nav iespējams. Piemēram, profesionālā dienesta karavīri var attīstīt kaujas iemaņas darba laikā, savukārt Zemessardzē dien cilvēki, kas ikdienā ir ārsti, uzņēmēji, celtnieki, datoriķi, studenti, žurnālisti utt. Valsts aizsardzības prasmes viņi apgūst no pamatdarba brīvajā laikā un tātad arī militāro troksni taisa tieši brīvdienās, kad citiem labpatīk ilgāk pagulēt. Toties ir pamats cerēt, ka viņi ne vien būs to 55,4% iedzīvotāju vidū, kas saskaņā ar SKDS pētījumu militāra apdraudējuma gadījumā paliks Latvijā. Viņi arī aizstāvēs Latviju.
Rādīt reklāmu
