Latvijas pašvaldības savas vietējās drošības un kārtības uzraugu
struktūrvienības sāka veidot jau 90. gadu sākumā, un vēl šobrīd
pašvaldības policiju (PP) skaits turpina augt.
Vairākums pašvaldību uzskata, ka tas bijis pareizs solis, bet Rēzeknes pilsēta ir gatava no PP atteikties, norādot, ka municipāļi ir lieki Valsts policijas (VP) funkciju dublētāji, raksta
NRA.lv.
Pērn PP bija astoņās no deviņām republikas pilsētām un 58 no 110 novadiem, un šogad tām pievienosies vēl citas pašvaldības, piemēram, Gulbenes un Skrīveru novadi. Tāpēc visai neparasts bija rēzekniešu lēmums likvidēt vairāk nekā pirms 20 gadiem izveidoto struktūrvienību, kam vēl šā gada budžetā tika paredzēti 374 000 eiro. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šādu soli uzskata par pārsteidzīgu, jo PP Rēzeknē bijis nopietns resurss, kas tika efektīvi iesaistīts policijas darbā. Vienlaikus notikušais apliecinot, ka ir jāstiprina VP kapacitāte. Lai to izdarītu, VP Latgales reģiona pārvalde prasīs papildu štata vietas un arī finansējumu.
Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs gan nedomā, ka lēmums bijis neapdomīgs un emocionāls. Jau ilgāku laiku dome un arī pilsētas iedzīvotāji bijuši neapmierināti ar municipāļu neprofesionālo darbu. (Kuluāros gan tiek runāts par ieilgušu Rēzeknes PP šefa un pilsētas vadības konfliktu, ko citādā veidā nav izdevies atrisināt, kā vien atlaižot visus 28 darbiniekus.) Mērs ironizē, ka PP tik vien bijis pienākums, kā «saņemt algu un nēsāt formu», citiem vārdiem sakot – tur strādājošo kvalifikācija stipri atpaliek no VP juridiskās un fiziskās sagatavotības. A. Bartaševičs nedomā, ka pēc 31. maija, kad PP būs pēdējā darba diena, pilsētnieki izjutīs tās trūkumu. VP pildīšot tās pašas funkcijas, ko jau iepriekš, un tiks novērsta to dublēšanās. Rēzeknē tiks palielināts videonovērošanas kameru skaits, kas ļaus operatīvi sekot līdzi pilsētā notiekošajam, bet pilsētsaimniecības pārvalde un būvvalde sekos līdzi tam, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošie noteikumi. To, ka gluži labi varot iztikt bez PP, pierādot arī virkne pašvaldību, kurās tā nav izveidota. Viens no tiem ir Madonas novads. Tā domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters apliecina, ka pašvaldībā netaisās veidot šādu struktūrvienību, jo VP labi tiekot galā ar saviem pienākumiem, bet tam, kā tiek pildīti saistošie noteikumi, sekojot līdzi domes izveidota kārtībnieku institūcija. Viņaprāt, PP lielajās pilsētās varbūt arī atmaksājas, bet lauku novados – tā nav lietderīga līdzekļu tērēšana.
Valmieras pilsētā, kur PP radīta tikai pērn, tas darīts, «jo VP ir mazs štats un tas ar visu problēmu gūzmu netiek galā». Valmieras mērs Inesis Boķis uzsver, ka nekādā ziņā netaisās likvidēt PP. Kā izrādās, tās spēkus lielākoties veido VP policisti, kuri savās brīvajās dienās «nevis halturē kur citur», bet strādā PP (tikai tās priekšnieks un vietnieks ir tikai pašvaldības darbinieki). Iepriekš šim nolūkam izmantoti apsardzes darbinieku spēki, tomēr šāds modelis esot labāks.
Arī Ādažos PP ir jauna struktūrvienība, un tās priekšnieks Oskars Feldmanis domā, ka bez PP pašvaldībās būtu grūti tikt galā un ar vienu vai pāris VP iecirkņa pilnvarotajiem ir gauži par maz. Tagad iecirknis esot uz vietas, nevis 20 kilometru attālumā, un PP, kur arī pamatā strādā VP darbinieki, reaģējot uz visiem izsaukumiem.
Arī Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons kā galveno PP ieguvumu min operativitāti un labāku kārtību, kas ir jo būtiski vasarā, kad Pāvilostā sabraucot atpūtnieku pūļi.
Rādīt reklāmu
