Kā zināms, pirms dažām dienām Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības
pārstāvis Kārlis Krēsliņš nolika parlamentārieša mandātu, uzņemoties
atbildību par sava dēla rīcību.
Kā ziņots, K. Krēsliņš nolēmis nolikt deputāta mandātu, reaģējot uz dēla aizturēšanu saistībā ar tā dēvētajām legālajām narkotikām.
Šobrīd, komentējot šos notikumus, politiķis uzsver: "Pirms dažām dienām atcerējāmies PSRS laika represētos, bijām pie Brīvības pieminekļa. Vadība teica labas uzrunas. Pats esmu bijis izsūtīts, satiku draugus, ar kuriem bijām Amūras apgabala Tigdas rajonā. Staļina laika galvenās darbības metodes bija tādas, ka, pirmkārt, represēja un izsūtīja vai iznīcināja praktiski bez tiesas, bez izmeklēšanas. Otrkārt, visa ģimene atbildēja kopā par Kompartijas (KP) politbiroja noteikto pārkāpumu vai noziegumu.
Piemēram, man PSRS laikos nedeva 1. pakāpes pielaidi valsts noslēpumiem, kaut gan, pabeidzot GS akadēmiju ar zelta medaļu un uzvarot PSRS studentu zinātnisko darbu konkursā, man deva iespēju strādāt pie zinātnisko darbu, jo smadzenes vajag visām varām.
Tagad mēs skatāmies, kā kaimiņvalstī daži grib atjaunot PSRS, ka godina Staļinu. Kas notiek Ukrainā? Tiek šķelta Ukrainas sabiedrība, un mēs spriežam, vai Latvijā ir iespējama Krimas situācija.
Vai Latvijā netiek izmantotas Staļina laika metodes? Pieļauju, ir orgāns, nosauksim to „ Tiesības un taisnīguma (TT) politbiroju”, kas sadala cilvēkus labajos un sliktajos. Tagad nesūta uz Sibīriju vai nenošauj fiziski (nāvessods ir aizliegts), bet dažus cilvēkus cenšas iznīcināt morāli, bez tiesas, un atbildību prasīt no ģimenes. Ar ko tad tas konceptuāli atšķiras no Staļina laika metodēm?
Ukrainā mēs varam redzēt un pētīt sabiedrības šķelšanas metodes. Vai Latvijā, nosodot cilvēkus bez tiesas, nav aktivizēta jauna sabiedrības šķelšanas metode? Deviņdesmito gadu sākumā aktīvi darbojās dažādi nelegāli grupējumi, kas dažreiz, bez oficiālas tiesas, savu konkurentu un bieži visas viņa ģimenes nāvi pasūtīja slepkavām, kuriem populāra bija TT pistole. Tagad izmanto civilizētas metodes, bet arī bez tiesas morāli cenšas iznīcināt cilvēku. Vai tas saliedē sabiedrību? Padomājiet!
Kas jādara? Dažreiz tiek spriests par to, kā audzināt jaunatni. Līdzīgs jautājums bija arī NBS, kad vajadzēja, piemēram, iedvesmot karavīrus kārtot fiziskos normatīvus. Mans princips bija un ir vienkāršs: „Dari kā es.” Var sausu muti izrunāt, ka vajag sportot un kārtot normatīvus, bet, ja pats to nedari, tad tam būs maza jēga.
Piemēram, 1992.gadā Mālpilī es biju Valsts eksāmenu komisijā, kad Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) pirmie absolventi kārtoja sesiju. Es, tajā laikā pulkvedis ar ~30 gadu izdienu, ar pirmajiem kadetiem noskrēju viņu ieskaites 3km krosa distanci, izpildot viņiem paredzēto teicamās atzīmes prasību, un tad jau pieņēmu eksāmenu no pārējiem.
Beidzot dienestu NBS 2004. gadā, es (NAA rektors un ģenerālis) kopā ar kadetiem kārtoju fiziskos normatīvus un man kopsummā bija otrs labākais rezultāts NBS. Visu savu dienesta laiku ievēroju šo principu arī par citām lietām. Par to detalizētāk var uzzināt manā grāmatā „
Gods kalpot Latvijai”.
Domāju, dažiem, ieskaitot mani, ir problēmas pareizi sadalīt laiku un uzmanību darbam un ģimenei, pirmkārt, bērniem. Veidojot NAA, NBS un veicot iestāšanās NATO aktivitātes vairāk nekā 10 gadu negāju atvaļinājumā, strādāju parasti bez izejamām dienām un vakarā līdz pusnaktij. Cieta ģimenes un, pirmkārt, bērni. Tas ir fakts.
Tajā laikā vairākums ticēja valsts vadībai, valsts nākotnei un nežēloja spēkus darbam valsts labā. Mazāk domāja par atalgojumu un iespējamiem ieguvumiem, bet ne jau visi. Dažu amatpersonu alkatība, kad iedzīvotāju acu priekšā cilvēki iegūst amatus ar it kā atbilstošu atalgojumu, bet pēc kāda laika kļūst ļoti bagāti. Tiek konstatētas daudzmiljonu kļūdas, kas jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem, bet praktiski nekad par tām nav vainīgo vai atbildīgo. Tas grāva un grauj ticību likumdošanas un izpildvarai. Kā izteicās nesen viena vēlētāja: „Un kas tagad notiek „Siltuma” padomē? Mēs maksājām viņiem ārprāta algas par nepilnu darba laiku, kamēr zinātnei naudas nav!”
Man pa šiem gadiem mantiskais stāvoklis nav mainījies, man Purvciemā ir 602. sērijas 38m2 liels dzīvoklis, kuru samainīju pret Maskavas dzīvokli, atgriežoties dienēt un dzīvot Latvijā. Man nav cita nekustama vai kustamā īpašuma un finanšu resursu vairāk par esošo mēneša ienākumu, bet es esmu bagāts ar bērniem, mazbērniem, radiem un draugiem. Tās ir īstās vērtības un dod ticību nākotnei. Domāju, daudziem ir apnikušas skaistas uzrunas un tad atšķirīga darbība. Es ievēroju principu „Dariet kā es”.
Mans lēmums. Narkotikas ir nopietna problēma, un es, tāpat kā citi Latvijas iedzīvotāji, esmu ieinteresēts, lai cīņa ar šo sērgu būtu maksimāli efektīva.
Apzinoties, ka mans deputāta amats var radīt aizdomas saistībā ar mana aizturētā dēla lietas objektīvu izmeklēšanu un ka notikušais pastarpināti met ēnu arī uz Nacionālo apvienību, paziņoju par atteikšanos no deputāta amata.
Rādīt reklāmu
