Viduvēji. Šādu vērtējumu Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba
pirmajiem diviem mēnešiem dod vidējais ekonomiski aktīvais valsts
iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Kaut arī ir respondenti, kas premjeres darbu vērtē pat ļoti pozitīvi, vairāk ir tādu, kas to vērtē ļoti zemu, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti. Eksperti lēš, ka premjere sabiedrības uzticību pagaidām nav spējusi iekarot, jo neveiksmīgi komunicē ar to, raksta
NRA.lv.
Zemo L. Straujumas darbības vērtējumu ar Latvijas sabiedrības etnisko dalījumu skaidro Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra. Viņš uzskata, ka latvieši premjerministres darbu vērtējuši augstāk nekā krievvalodīgie vai nepilsoņi.
Viņš arī atgādina, ka aptauju respondenti parasti nevērtē politiķa profesionālās īpašības un rūpīgi neanalizē tā veikumu. «Šis vērtējums principā raksturo attieksmi pret Straujumas tēlu, nevis viņas darbības kaut cik nopietnu vērtējumu. [..] Es teiktu, ka viņa savos izteikumos parasti ir stipri nekonkrēta. Viņas atbildes drīzāk ir vispārīga rakstura un nekonkrētas. Tāpēc publikai varētu šķist, ka Straujuma nav kompetenta vai viņai pietrūkst politiskās gribas,» saka O. Skudra.
Arī L. Straujumas pārstāvētās politiskās partijas Vienotība kolēģis un Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka pagaidām cilvēkiem trūkst informācijas par premjeres reāli paveiktajiem darbiem, bet vērtētas tiek viņas komunikācijas spējas.
«Zinot, ka cilvēki vispār neinteresējas par politiku vai interesējas ļoti maz, uzskatu, ka šobrīd viņi vērtē nevis padarītus darbus un būtiskus lēmumus, bet to, kā viņa komunicē ar sabiedrību. Un tas vēl nav objektīvs vērtējums,» uzskata Dz. Zaķis.
Savukārt politologs Ivars Ījabs uzskata, ka L. Straujumas saņemtais piecnieks nav nemaz tik zema atzīme, jo Ministru kabinets nekad sabiedrības acīs nav bijis augstu vērtēts. Turklāt šobrīd situācija valstī stabilizējusies un nav vērojams ne «milzu optimisms», ne pazīmes par kādu krīzi.
«Turklāt viņa šajos mēnešos nav darījusi nekādas vērienīgas lietas. Droši vien ir kaut kāds iespaids no tās svārstīšanās par elektroenerģijas tirgus atvēršanu un kaut kāda cilvēku daļa varētu negatīvi uztvert arī Eināra Cilinska atlaišanu no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata,» saka politologs, kurš uzskata, ka pagaidām sabiedrības vērtējumam pievērst uzmanību ir pāragri, jo valdībai vēl nav apritējušas simts dienas.
Aptaujā, kurā piedalījies tūkstotis respondentu, drīzāk pozitīvu vērtējumu – septiņi un vairāk punktu – L. Straujumas darbībai snieguši piektā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vidēju vērtējumu – pieci un seši punkti – snieguši trešā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 27% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem vērtējuši drīzāk negatīvi.
Jāpiebilst, ka politikas eksperti uzsver – šie rādītāji neatspoguļo patieso sabiedrības viedokli, jo aptaujā nepiedalās būtiska iedzīvotāju grupa, no kuras lielā mērā ir atkarīgi vēlēšanu rezultāti.
Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atgādina: «Šeit izlaista pirmspensijas un pensijas vecuma publika, kas lielā skaitā piedalās vēlēšanās, bet mēs nezinām, ko viņi domā par Straujumas darbu.»
Politologs arī uzskata, ka L. Straujuma premjerministres amatā pavadījusi nepietiekami ilgu laiku – tikai divus mēnešus –, lai varētu sniegt objektīvu viņas darba vērtējumu. Arī citi sabiedriskās domas vērotāji atgādina, ka daudzi cilvēki tikai pirms diviem mēnešiem uzzināja par Straujumas eksistenci, kas vedina domāt, ka viedoklis patiešām var nebūt vēl izkristalizējies.
Rādīt reklāmu
