Pirms nonākšanas tirdzniecībā vairākumam preču – sākot no bulciņām un
beidzot ar ieročiem – ir jāveic sertificēšana, lai valsts varētu
garantēt patērētājiem, ka viņi nejauši neies bojā.
Kontrolēts tiek alkohola un cigarešu tirgus. Arī degvielu no spaiņa nedrīkst tirgot. Taču narkotiku tirgus kaut kādu iemeslu dēļ ir atstāts ārpus valsts kontroles, un šobrīd no bailīgiem pagrīdes biznesmeņiem narkotiku tirgotāji ir kļuvuši par legāliem nodokļu maksātājiem. Turklāt pastāv bīstamība, ka nākamgad pilnīgi legāla kļūs arī viņu prece. Pērnā gada nogalē sešām psihoaktīvām vielām, bet no 1. marta vēl divām ir noteikts pagaidu aizliegums. Teorētiski pastāv iespēja, ka pēc gada šo pagaidu aizliegumu nāksies atcelt. Piemēram, tāpēc, ka policijas konfiscētais «kaktusu mēslojums» izrādīsies lielisks palīgs kaktusu dārzniecībā. Tad narkotirgoņu advokātiem rokās būs ielikts jauns arguments. Jau šobrīd viņu juristi strādā ne mazāk aktīvi kā pretējās puses – apkarotāju algotie. Narkotiku būdās sēdošie pārdevēji nesen saņēmuši kāda nelietīga jurista sacerētu centralizētu apkārtrakstu, kā rīkoties policijas ierašanās gadījumā – jārunā tikai caur lodziņu, jāpieprasa kratīšanas orderis, var imitēt zvanīšanu vadībai, piesieties dažādiem formāliem sīkumiem utt. Visticamāk, jau šobrīd tiek meklēti alternatīvi legālas tirdzniecības veidi gadījumam, ja tirdzniecība kioskos tomēr tiks apturēta, raksta
NRA.lv.
Liekas, kas varētu būt vienkāršāk kā likumā ierakstīt frāzi – narkotikas pārdot ir aizliegts. Taču vesels bars speciālistu jau gadiem nespēj noformulēt, kas īsti ir tas, kas jāaizliedz. Pirmdien Stradiņa universitātes rīkotajā diskusijā vadošie eksperti – mediķi, sociālie darbinieki, politiķi, sabiedrības aktīvisti, pašvaldības policijas pārstāvji – mēģināja atrast atbildi uz šiem jautājumiem. Vienīgi Valsts policija uz pasākumu nevienu cilvēku neatsūtīja, aizbildinoties ar laika trūkumu. Kaut gan teju pēc katriem likumu jauninājumiem tieši policija ir tā, kas kritizē likumdevēja sacerētās izmaiņas kā neefektīvas.
Šobrīd top atkal jaunas izmaiņas gan Krimināllikumā, gan likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību. Viens no to ierosinātājiem Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš aizstāv viedokli, ka psihoaktīvās vielas nepieciešams sertificēt, jāizveido to reģistrs, bet valdībai jānosaka kārtība, kādā personas var saņemt sertifikātu psihoaktīvo vielu ražošanai un izplatīšanai. Un tad jācer, ka narkotiku tirgoņi neuzdrošināsies izmantot šo pakalpojumu.
Juridiskās fakultātes docents un kādreizējais policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis deputāta Elksniņa likumdošanas iniciatīvu kritizē, jo «tās vielas nevajag ne ražot, ne sertificēt, ne izplatīt. Tās vajag aizliegt!» Un, ja mazumtirgotāja pārdotajā tējā tiek atrastas psihoaktīvas vielas, tad viņam jāaizliedz nodarboties ar saimniecisko darbību, nevis jāļauj dibināt nākamo firmu. «Viņiem krusts būs pāri! Vienīgi tad viņi uz sievasmātēm pārreģistrēs savas firmas...» trūkumu paša receptē pamanīja A. Lieljuksis.
Tikmēr Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns vērsa klātesošo aktīvistu uzmanību uz faktu, ka viņam nepieciešami juridiski korekti likumi, lai narkotirgoņus varētu likt cietumā: «Šobrīd mēs balansējam uz likumpārkāpuma robežas. Nevar kādu saukt pie atbildības tikai tāpēc, ka viņš ar savu darbību citam nodara kaut ko sliktu.» Arī tiesnesis uzskata, ka vienīgais ceļš narkoūķu izplatības apturēšanai ir psihoaktīvo vielu sertificēšana un ekspertīzes. Bet tām jānotiek pirms vielas nonākšanas tirdzniecībā, nevis pēc tam, kad no tām kāds jau nomiris. Tātad šobrīd galvenais uzdevums ir definēt, kas ir psihoaktīvā viela, tā, lai būtu skaidrs, ka runa ir par narkotikām, nevis kafiju, taču vienlaikus formulējums ļautu iztikt bez precīzu ķīmisku formulu uzrādīšanas.
Rādīt reklāmu
