Ekspremjers Valdis Dombrovskis, kādreizējā eirokomisāre Sandra Kalniete,
bijušais operas vadītājs Andrejs Žagars, divkārtējais
eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kā arī kaislīga krievvalodīgo
aizstāve Tatjana Ždanoka.
Uz plaši atpazīstamo personāliju fona Saskaņas izvēle Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās likt lielo likmi uz Saeimas deputātu Borisu Cilēviču un vidusskolas direktoru Guntaru Jirgensonu raisa zināmu neizpratni.
Jau maijā Latvijas vēlētājiem būs iespēja balsot par tiem politiķiem, kuri turpmākos piecus gadus pārstāvēs mūsu valsts intereses Eiropā. Aizkulišu sarunās netiek slēpts, ka ar katru reizi EP vēlēšanu nozīmība pieaug – gan kā katras partijas brieduma apliecinājums, gan kā nozīmīga izaugsme Latvijas visatpazīstamāko politiķu karjerā.
Krievvalodīgais elektorāts novērtē
Šogad par vietu Eiropas Parlamentā izvērtīsies sīva cīņa gan starp konkurējošām partijām, gan katras organizācijas iekšienē, jo gribētāju uz astoņām deputātu vietām ir ļoti daudz. Visskaļākā rīvēšanās pagaidām novērota Zaļo un zemnieku savienības rindās, kur vietu Briselē alkst iegūt Iveta Grigule, kā arī partijā Vienotība, kur gribētāju bijis tik daudz, ka divkārtējā eiroparlamentāriete Inese Vaidere aizbīdīta uz sesto pozīciju.
Visvairāk jautājumu raisa Saskaņas izvēle kā EP vēlēšanu sarakstā ar pirmo numuru pieteikt mazpazīstamo Saeimas deputātu Borisu Cilēviču. Vaicāts par to, vai spēs līdzvērtīgi konkurēt ar tādām citu partiju lokomotīvēm kā Valdis Dombrovskis vai Roberts Zīle, B. Cilēvičs uzsver – partijas elektorāta vidū viņa atpazīstamība esot pietiekami augsta un to apliecina viņa ievēlēšana piecos Saeimas sasaukumos pēc kārtas. Savukārt latviešu mediji līdz šim esot grēkojuši ar viņa viedokļa uzklausīšanu, kas šobrīd, priekšvēlēšanu laikā, visticamāk, mainīšoties.
Pieredzes spēks
Sarunā ar
NRA.lv B. Cilēvičs norāda: viņa būtiskākā priekšrocība esot lielā pieredze Eiropas lietu jautājumos. Politiķis jau 15 gadus darbojies Saeimas Eiropas lietu komisijā, piedzīvojot gan Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, gan nacionālās likumdošanas saskaņošanu ar eirozonas prasībām. Tāpat viņš ir darbojies Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā. «Tomēr es nevēlos Saskaņas sarakstā nevienu īpaši izcelt. Mūsu spēks būs komandā,» ir pārliecināts B. Cilēvičs. Tiesa, Saskaņas saraksta otro numuru – Rīgas 28. vidusskolas direktoru un partijas ģenerālsekretāru Guntaru Jirgensonu – grūti nosaukt par vilcējspēku, lai gan B. Cilēvičs īpaši akcentēja viņa pieredzi izglītībā. Vienīgais politiķis, kurš varētu būt zināms plašākai multinacionālai publikai, ir Saeimas prezidija loceklis Andrejs Klementjevs, taču partija viņam piešķīrusi tikai trešo kārtas numuru.
Ždanokas laiks esot pagājis
Vissīvākā Saskaņas saraksta konkurente varētu būt Tatjana Ždanoka, kura šogad, tāpat kā divas iepriekšējās reizes, kandidēs uz vietu EP no PCTVL, kas nomainījusi nosaukumu pret Latvijas Krievu savienība. Apzinoties to, ka starp abām partijām notiek cīņa par krievvalodīgo vēlētāju, pirms pieciem gadiem Saskaņa T. Ždanokai pretnostatīja ne mazāk radikāli noskaņoto Alfrēdu Rubiku, veiksmīgi izspēlējot šo kārti. Taču B. Cilēvičs ir daudz mērenāku uzskatu politiķis. Vai Saskaņa nebaidās, ka šoreiz T. Ždanoka aizvilinās daļu tās vēlētāju? Gan B. Cilēvičs, gan Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins ir vienisprātis – laiki mainās, un atbalsts radikālo uzskatu paudējiem kļūst arvien mazāks. «Lai gan radikālie politiķi abās frontes pusēs joprojām mēģina aktualizēt mūžsenos jautājumus par valodu, izglītību un pilsonību, tomēr radikālā niša kļūst arvien šaurāka. Tatjana Ždanoka mums nav konkurente. Viņas laiks ir pagājis, un par to liecina viņas partijas neesamība parlamentā un lielākajās Latvijas pašvaldībās,» pauda V. Agešins.
Rādīt reklāmu
