Kā jau pirms gada pravietoja Neatkarīgās avoti, Inčukalna gudrona dīķi
no zemes virsas vēl ilgi nepazudīs, un tajos, visticamākais,
nelietderīgi izšķīdīs vēl daudz naudas. Tai skaitā advokātu algošanai –
lai mazinātu valsts gaidāmos zaudējumus.
Uzņēmums Skonto Būve un tā vācu partneris Mueg darbus pašlaik pārtraukuši, jo pērn valdības apsolītais 13,4 miljonu eiro pārskaitījums projekta sadārdzinājuma apmaksai tā arī nav veikts. Kopējos tēriņus tas palielinātu līdz 45,4 miljoniem eiro. Taču Iepirkumu uzraudzības birojs naudu sarunu procedūras kārtībā liedzis piešķirt. Atteikums pamatots ar pašas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šaubām par papildfinansējuma juridisko pamatojumu. Tā vēstīja raidījums Nekā personīga.
Tagad darbu veicēji pieprasa līguma pārslēgšanu, jo esošā līguma ietvaros tālāka darbošanās ar gudronu vairs nav iespējama – dokumentācijā uzrādītais ķīmiskais sastāvs neatbilst dīķa saturam dabā. Tāda vismaz ir Skonto Būve valdes priekšsēdētāja Gunta Rāvja pozīcija: «Veiksmīgai sanācijai un dīķos esošo vielu neitralizēšanai jāizmanto cits, daudz sarežģītāks tehniskais risinājums, un tas sadārdzina projekta izmaksas. Skonto Būve ar vācu partneriem Mueg darbus nevar turpināt bez iesniegtā darbu veikšanas koncepta, tehniskā piedāvājuma un finanšu piedāvājuma akcepta, un par to esam informējuši iesaistītās puses. Pasūtītāja ziņā ir lēmuma pieņemšana par tālāko rīcību, vai projektu turpināt un dīķus iztīrīt.» Atbilde tikšot gaidīta līdz 15. februārim, un līdz tam par iespējamo tiesāšanos Skonto nerunās. Taču jau pērnvasar valdībai ar
NRA.lv starpniecību uzņēmums sūtīja mājienu par iespējamu tiesvedību prasību neizpildes gadījumā.
Fakts, ka Inčukalna gudrons atšķiras dabā un uz papīra, kļuva zināms uzreiz pēc darbu sākšanas, jo ķepīgā viela saēda tehnikas mezglus, bet nekādi negribēja iesūkties RDF (sasmalcinātu atkritumu) masā tālākai sadedzināšanai. Tomēr uzņēmēji turpināja strādāt, rēķinoties, ka arī par šādu neproduktīvu muļļāšanos Vides un reģionālās attīstības ministrija maksās. Tā pēc būtības arī notika. Līdz oktobra beigām tika izmaksāta aptuveni trešā daļa sākotnēji salīgtās summas – 9,15 miljoni eiro. Savukārt darbu paveikts bija procentuāli krietni mazāk – vienā dīķī nepilna trešdaļa, tur jāizsmeļ vēl 22 tūkstoši tonnu gudrona. Otrs dīķis ar 40 tūkstošiem piesārņotas grunts vispār nav aiztikts. Tikmēr eksministrs Edmunds Sprūdžs, turpinoties sarežģījumiem projektā, nekavējās plātīties ar personiskas atbildības uzņemšanos, un dižiem gudrona izsmelšanas apjomiem, kas nemaz tādi nebija. Šādi rezultāti ir īpaši nožēlojami vēsturiskajā kontekstā. Dīķu likvidācija vārdos turpinās jau kopš padomju laikiem, bet izniekotā nauda skaitāma daudzos desmitos miljonu eiro. Gudrona projekts nonācis strupceļā, kas draud ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas atņemšanu, jo saskaņā ar līgumu darbi pabeidzami līdz 2015. gadam, bet tas vairs nav iespējams. Kā šai situācijā rīkoties, atbildīgajai ministrijai acīmredzot grūti izšķirties. Ziņojums valdībā par iespējamajiem risinājumiem un tostarp arī tiesvedību uz divām nedēļām tika atlikts. Aizejot Valdis Dombrovskis uzdeva vērtēt amatpersonu atbildību neveiksmīgajā projektā – vajadzīgs kāds peramais. Pašlaik - ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.
Rādīt reklāmu
